ESI SVEICINĀTS, CEĻINIEK!

Sirds Ceļš tas ir Brīvības ceļš. Brīvības atklāt un atvērt sev savu patieso, īsteno būtību un sekot tam, ko sadzirdi sevī. 

Dzīve ir spēle, kurā tu pats piedalies kā aktieris, taču sāc nojaust, ka vari kļūt gan par režisoru, gan scenārija autoru. Ka pats vari izvēlēties, vai tā būs drāma, trilleris, komēdija vai romantisks mīlas stāsts, ko radīsi pats sev uz šīs dzīves skatuves.

Ārpus ilūzijām un dualitātes koncepta, ārpus teorijām un citu deklarētām patiesībām atrodas Tava īstenā Esība, līdz kurai, lai aizietu, daudz kas ir jāatlaiž, jāizdziedina un jātransformē, palaižot pa priekšu savu Sirdi!

Ja tas ir arī Tavs ceļš, tad nāc,- iesim kopā! Esam!

Jaunākie Bloga ieraksti

Nedaudz par grupām

Beidzot rāmi rīti, kad vienkārši var vērot rudeni aiz loga un slīpo rīta saules staru rotaļas istabā. Cik tomēr daudz dot tas, ka saulīte ir katru dienu… Telefons brēc, ka atmiņa pilna un liela daļa no tās ir ar bildēm no šī gada piecām...

Lasīt tālāk >

Встреча на Новой Земле

Я просыпаюсь каждое утро с благодарностью за то, что могу снова вдохнуть радость, с горным воздухом и глядя на вершины Кавказских гор, которые каждый день разные, взволнованно молчаливые, потому что слова здесь ничего не говорят.  Ровно два месяца трансформации прошли. Меня вымыли и прогнали...

Lasīt tālāk >

Satikšanās uz Jaunās Zemes

   Katru rītu mostos ar pateicību par to, ka atkal varu ieelpot prieku, kopā ar kalnu gaisu un skatoties uz Kaukāza kalnu virsotnēm, kas katru dienu ir citādākas, sajūsmināti klusēt, jo vārdi šeit neizteiktu neko. Tieši divus mēnešus ilgusī transformācija ir galā. Izmala un...

Lasīt tālāk >

Mīli savu Avataru!

Pēdējās divas nedēļas man ir bijušas transformatīvākās gada laikā. Kāds to saista ar Lauvas vārtu (8.08) priekšvēstošajām enerģijām, kāds runā par to, ka drebina pirms liktenīgajiem šī gada Rudens Saulgriežiem, kad gaidāms pamatīgs Zemes palēciens vibrācijās un mūs trennē augstlēkšanā, lai spētu pacelties līdz...

Lasīt tālāk >

Kāda kalna stāsts

Slapjiem matiem un sabristām kājām mēs beidzot esam uzkāpuši pašā kalna virsotnē. Apkārt ir bieza migla, -laikam esam mākoņa vidū un ir jābūt piesardzīgam, lai netīšām nenokāptu no kalna pa taisno. Kāpjot un vērojot miglas vālu daļēji apklātos klints bluķus, alas, ziedošos rodendrus, domāju,...

Lasīt tālāk >

Nepazaudēt cilvēcību un vienam otru

Labākais, ko es varu darīt, tas ir nodzīvot šo dienu, lai nav jānožēlo… Kas ir galvenais, ko esmu mācījusies pēdējā gada laikā? Neduālo pasaules uztveri. Un katru dienu trenējos (un cītīgi praktizēju) nešūpoties un ar savu uzmanības pievēršanu nebarot svešas realitātes, kuras atrodas abos...

Lasīt tālāk >

Stāsts par šķēršļiem

Dažas dienas atpakaļ, ejot pirmajā pastaigā pa fantastisko Romanovu dzimtas veidoto parku, taciņa mani lēnām veda uz priekšu. Vienā pusē ar mežs un klinšu atsegumi, otrā pusē straujā kalnu akvamarīnkrāsas upe- Kura. Saulīte spīd, putniņi čivina, mazas alpu vijolītes, primulas un kalnu rozes zied...

Lasīt tālāk >