Par Skolotājiem

Kāpēc es nejūtos forši, kad mani nosauc par Skolotāju?

Tāpēc, ka ir liela atšķirība starp skolotājiem, kas māca bērnus skolā un tiem, kas nodod Zināšanas, kuras saistītas ar cilvēka izaugsmi. 

Jā, daudzos austrumu tekstos stāv rakstīts, ka bez Skolotāja/Guru nu nekādu izaugsmes variantu nav.  Varbūt tā arī bija iepriekšējos laikmetos, kaut gan man tam grūti noticēt. 

Protams, ka ar Skolotāju bija vieglāk un ātrāk, tas gan. Kādus gadus 5 es arī ļoti cerēju, ka kāds atradīsies, kas priekšā pateiks un taisnāko ceļu parādīs, iniciēs un kaut ko vēl sadarīs, lai man to taciņu nogludinātu. Nekā. Nācās rāpties pašai. Un viss vēl ir procesā.

Ir daudz cilvēku informatīvajā telpā, kas pozicionē sevi kā skolotājus un man nav šaubu par viņu zināšanām un kompetenci. Tomēr nedaudz izbrīna viņu uzdrošināšanās mācīt, kā jādara un kā jārīkojas, dodot dažādiem cilvēkiem dažādās situācijās vienu un to pašu, uz savu zināšanas un pieredzes bāzes balstītu padomu…

Otra cilvēka pieredze un zināšanas ir ļoti vērtīgas, viennozīmīgi, un, jo tālāk ved mans ceļš, jo vairāk es saprotu, ka es varu tikai dalīties savā pieredzē un redzējumā (piebremzējot ar padomiem), tikai iedvesmot ar savu paveikto, sasniegto (darbiem), tomēr vienmēr sekot līdzi, vai mans redzējums nav pārtapis pamācīšanas formātā, mēģinot kādam citam kaut netīšām (ar autoritāti, piemēram) uzspiest savu versiju par to, kas ir vai nav pareizi.

Jebkurš apgalvojums par to, kā ir jādara un kā ir pareizi, ir spiediens uz cilvēka brīvo gribu un var ietekmēt viņa izvēles. Tā var būt gan pietuvināšana viņa patiesajam ceļam, gan tieši otrādi- aizvešana prom. Varbūt viņam ir nepieciešamas viņa paša kļūdas tieši tik lielā mērā, kā tās notiek? 

Iespējams kādam tagad parādās arguments par garīgajiem tekstiem, kas ir bijuši direktīvi savā būtībā visus iepriekšējos gadsimtus. Jā, tādi tie bija un tam bija gan savi plusi, gan mīnusi un, ja raugāmies, kādi šiem tekstiem ir bijuši rezultāti, tad ir aizdomas, ka mīnusu ir bijis vairāk. Cilvēce grima zemāk vibrācijās un viena liela daļa turpina to darīt arī tagad. Lai arī šie teksti, kas satur daudz universālas patiesības, tīri teorētiski ir vērtīgi arī šodien, tie ir bijuši mazefektīvi, un šodien tā jau ir vēsture.

Jo apzinātāka es kļūstu, jo svētāks un unikālāks man šķiet, katras individuālas Dvēseles izvēlētais ceļš, šeit uz Zemes. Jo lielāku cieņu un pietāti es izjūtu attiecībā uz viņa brīvo gribu. Jo vairāk piedomāju, kā ar savu redzējumu palīdzēt, parādīt dažādas iespējas, dažādus skatu punktus, cenšoties nekādi vai pēc iespējas mazāk ietekmēt otra izvēles diapazonu.

Pat nevainīgs teikums ”jādara tā vai šitā”, var ieprogrammēt cilvēku, samazināt viņa paša izvēles diapazonu vai to kardināli izmainīt. Tā vietā var teikt: ”es redzu to šādi, manā pieredzē bija šādas gadījums, mēdz būt dažādi risinājumi un dažādas pieejas, utml.”

Un arī otrā pusē esot, ir vērts atcerēties, ka neviens tavās kurpēs nav staigājis. Neviens tavus dubļus nav bridis. Neviens cits no malas nezina, ko šeit apgūt un pieredzēt ir atnākusi tieši tava dvēsele. Tas ir tikai un vienīgi tavs ceļš – otra tāda nav uz visas pasaules. Tava bagātība ir tikai un vienīgi paša pieredze, paša kļūdas un paša uzvaras!

Esam!

Viena atbilde “Par Skolotājiem”

Atbildēt