Laiks savākt sevi atpakaļ

Tiešā un pārnestā nozīmē.

Ne tikai ir pienācis īstais brīdis, lai savāktu sevi, savu enerģiju atpakaļ, bet tam patiešām ir parādījies laiks…

Atzīstos, ka man datorā un virtuālajā pasaulē ir bardaks… Man ir žēl laika, lai sakārtotu, izmestu lieko, vienkāršāk šķiet, mainot ierīci visu veco hlamu pārmest uz kādu ārējo datu nesēju… Un turpināt kaut kādā atvilknē to glabāt…

Pat zinot, ka tad, ja nav noticis šis izmešanas/atbrīvošanās fakts, reāli daļiņa no tevis uzglabājas šajā atvilknē iemestajā cietajā diskā, pat šī fakta zināšana nebija mani pietiekami nomotivējusi. Tā taču mums bieži gadās, vai ne? Kad visu labi zinām, bet ar to darīšanu ir kā ir…

Tā nu pienāca diena, kad feisbukā ieraudzīju ciparu 5000 draugu sadaļā, un sapratu- tā diena ir pienākusi! 🙂 

Apjēdzot, cik daudz enerģijas mums paņem sociālie tīkli, it īpaši FB, es jau laicīgi vairāk kā gada garumā optimizējos, meklēju dažādas alternatīvas un modernākus risinājumus visam, kas saistās ar komunikāciju ar savējo loku…

Pietam, jau pāris reizes esmu izmesta no FB kādu mistisku vadlīniju pārkāpumu dēļ, neskatoties ar to, ka cenšos ar sistēmu pa labam, kaut arī mūsu vadlīnijas pavisam neiet kopā :):):)

Ta-dā! 5000 un ir iespēja tikt vaļā no sava svešu un dažādu enerģiju pārpildītā profila, pārveidojot to par lapu, kur tomēr ir pavisam cits princips. No malas varbūt tas šķiet pat grūti atšķirams, taču enerģētiskajā ziņā, tas ir pavisam kaut kas cits…

Nebiju gan paredzējusi, ka privātajā profilā visi ”draugi”paliks un nāksies tos dzēst manuāli, pietam fb neatļauj vairāk kā notiektu skaitu vienādu darbību dienā darīt (atkal uzrāvos uz bloķēšanu), tomēr šī monotonā un no vienas puses apnicīgā dzēšana, kurai es veltu katru rītu stundu (kādus 200-300 var izdzēst), ļauj daudz ko pārdomāt un daudz ko sajust.

Tikko, kā izveidoju lapu, tā sajutu milzīgu enerģijas pieplūdumu!!! Atnāca izpratne, ka, apstiprinot cilvēku virtuālos draugos, mēs sasienam ar viņu saiti, izveidojam saziņas kanālu- viņi var mums rakstīt, komentēt, smelties no tā, ar ko mēs dalamies, utt. Tas jau nebūtu nekas slikts, ja būtu harmoniska energoapmaiņa un arī es saņemtu to, kas mani interesē šādās draudzībās. Taču FB algoritmi paši izvēlās, ko man redzēt un par ko man interesēties. 

Jebkuras darbošanās pirmsākumos, mēs vienpusēji ieguldamies, lai iegrieztu enerģētisko virpuli- tas ir normāli. Svarīgi ir sekot līdzi, lai tas griežas tev harmonisā veidā un nepaliek par atvaru, kas iesūc tavu enerģiju un laiku…

Īstenībā es ārkārtīgi daudz kam nebiju pievērsusi uzmanību. Piemēram tam, cik liels ir reklāmu īpatsvars, cik liels ir tas info apjoms, kas parādās no tām lapām un grupām, kurās esmu… 

Pie reizes pieķēros arī šim saturam, un teikšu godīgi- vismaz pusi no grupām un lapām, kam es sekoju, es neatceros, ka būtu labprātīgi to izvēlējusies! 

Pēc katras dzēšanai veltītās stundas, es nočekoju savu iekšējo stāvokli un sajutu, kā mana enerģija atgriežas. Saprotu, cik ļoti nemanāmi un dziļi mani fb bija ievilcis, un, ka zināmā mērā es biju ilūzijā par to, ka es tur visu kontrolēju, jo kontrolēju tikai laiku, ko tur pavadu… Nē, mīļie, runa nav tikai par laiku…runa ir arī par satura kvalitāti, kas arī tevi gribot vai negribot skar un ietekmē…

Lai arī diezgan mehānisks un neradošs šis tīrīšanas process, tas ir ārkārtīgi svētīgs. 

Vairāk kā desmit gadus es biju apstiprinājusi draugos tik daudz dažādus un svešus cilvēkus ar domu, ka viņiem var noderēt tas, ko daru, bet īstenībā viss ir savādāk. To ko daru, var atrast manos citos resursos. Pati apstiprināju un tad pati žēlojos, ka pēc ierakstiem vai pēc mēness fāzēm pēkšņi netiku galā ar milzīgo aktiviāti personīgajā telpā, lasot un atbildot uz vēstulēm. Dusmojos uz cilvēkiem, ka tā vietā, lai saņemot no manis manu ieguldījumu raksta vai video veidā, pateiktu elementāru paldies, viņi vēl mēģina izsist personīgu uzmanību, savu problēmu analīzi, ieteikumus, padomus un atbalstu… Taču tik daudz jau ir skaidrs, ka katrai problēmai ir divas puses. Man šis laiks, pat pēdējie divi gadi ir bijis personīgo robežu nospraušanas laiks, praktiskās apmācības tajā, lai pateiktu nē, tur kur iekšējais glābējs vienmēr gribēja teikt jā. 

Tas viss attīstīja manī spēju sajust, kurā vietā, kādās situācijās, ar kādiem cilvēkiem notiek enerģētiskā apmaiņa, bet kur ir, tā sacīt, ”vienos vārtos”

Precīzi sajust to vietu, to jautājumu loku, ar kuru var brīvi dalīties, kā ar sava sava došanas- saņemšanas kanāla, vai desmitās tiesas paplašināšanu, kur tavs devums aiziet pasaulē, bet, kurā vietā ir tā robeža, kad atbilde kādam paliek tik personīga, ka iestājas personīgā energoapmaiņa. Dziļi sapratu, ka atbildot uz personīgiem jautājumiem individuālā kārtā ne tikai tērēju sevi, jo energoapmaiņas nav, bet arī, ka tieši es esmu atbildīga par to, ka otram rodas enerģētiskais parāds.

Jo, ja esi kaut ko, kaut kur paņēmis par brīvu, kādā citā vietā tev to paņems un tu pat nesasaistīsi šos faktus… Un, atbildība gulstās vairāk uz to, kas to izprot, bet pieļauj… Nevis uz to, kas meklē palīdzību, padomu un atbalstu (lasi- enerģiju) bieži vien neapzinoties, ka stājas enerģiju apmaiņas attiecībās.

Bieži vien vairāk neko nevajag, kā tikai laiku un savu uzmanību,- vērību pašam pret sevi, lai saprastu un sajustu, kas notiek ar tevi šajās attiecībās ar cilvēkiem, sabiedrību un virtuālo pasauli…

Tieši šajā laika posmā, es sapratu, ka es iekšēji atbalstu vairākus cilvēkus, jo atbalstu to, ko viņi dara, viņu idejas man šķiet vērtīgas, taču es neatbalstu un nevēlos atbalstīt pašu šo objektu/projektu. Mani neinteresē un neko no šiem objektiem/projektiem nevajaga…Tās ir viņu idejas, viņu sapņi, – es vēlos, lai viņiem viss izdodas, bet man ir jāmācās novilkt robežas starp manu atbalstu cilvēkam un spiedienu vai vēlmi mani iesaistīt konkrētu citu mērķu realizēšanā…

Katram no Augšas dod to, kas der tieši viņam. Tāpēc vislielākais atbalsts tev tiek dots tieši tavām idejām un taviem projektiem.

Es vienmēr esmu redzējusi milzum daudz ideju un iespēju visapkārt. Daudz vairāk nekā pašai pietiek resursu paņemt un realizēt. Tieši tāpat es uzreiz redzu potenciālu cilvēkos- viņu prasmes, zināšanas, talantus un spējas. Man tik bieži ir gribējies viņiem to pateikt, ierosināt, mudināt, iedvesmot, palīdzēt, taču līdz šim esmu saskārusies ar absolūtu krahu… Ierosinot, piedāvājot idejas, es sajūtos atbildīga par to realizāciju un visvisādi iesaistos un palīdzu, līdz saprotu, ka esmu ielējusi savu enerģiju, ieguldījusies pa tukšo, jo nekas nav realizējies. Cilvēkam ir bijis tik daudz, bet nav bijusi paša enerģija, paša kaisle, paša draivs un tiekšanās uz priekšu… Ideju no augšas dod tam, to ierauga tas, kuram ir potenciāls to realizēt…

Ir tik daudz nianšu šajos enerģētiskajos procesos… 

Man ārkārtīgi bieži individuāli prasa, piemēram, par ceļojumiem… Lai iesaku viesnīcas, gidus, šoferus…Pat, lai sastādu maršrutus. Kad vēl ceļojumi bija aktuāli, vismaz 2-3 vēstules nedēļā bija ar šādiem jautājumiem un lūgumiem. Tādēļ es uzrakstīju rakstus, daloties visās niansēs, un sūtīju rakstu linkus. Vienalga cilvēki atrada vēl jautājumus sarakstēm 20 vēstuļu garumā. 

Vai, piemēram, par grāmatas izdošanu, tas pats stāsts, kaut ne tik bieži.. Tur, protams, jautājumu vēl vairāk… 🙂 Arī uzrakstīju rakstu.. Taču daudziem ir vieglāk man uzrakstīt, un dabūt enerģiju no malas, nekā tērēt savējo gūglējot un lasot… 🙂 

Vēlāk jau cilvēkiem mēģināju iestāstīt vienā- divās vēstulēs, ka, lai tev izdotos, lai realizētos tava vēlme vest grupas ceļojumos vai izdot pašam grāmatu, tev pašam ir jāiegulda sava enerģija pēc iespējas vairāk. Pašam jāapzina tipogrāfijas, jāveic cenu aptaujas, jāmeklē redaktori un maketētāji… Jo vairāk laika tu tam patērēsi, jo vairāk savas enerģijas būs ieguldīts, jo lielāka iespēja, ka tā atgriezīsies. Ja kaut kas nesanāk, vai kļūdies, šī pieredze ir mega vērtīga, lai gūtu panākumus nākotnē!

Pasakot priekšā kādam, iedodot gatavu risinājumu, es viņam atņemu iespēju pašam ieguldīties un pašam saņemt atdevi no šī pasākuma!

Jo ieguldījusies tur esmu es,- tātad kaut kādā veidā šo enerģiju saņemšu atpakaļ es, bet manu atbildību par to, ka es esmu, labu gribot, kādam samazinājusi viņa enerģētisko ieguldījumu paša procesā, neviens nenoņems…

Tieši dēļ hroniskā enerģijas trūkuma, cilvēki tik reti iekomentē, uzraksta savu atgrieznisko saiti, pasaka paldies par to vērtīgo, ko saņēmuši! Jo tā reāli ir dalīšanās ar enerģiju…pat tāds maziņš paldies 🙂 Bet arī to tak absolūtais vairākums nedara… Es rakstu  tikai, lai atgādinātu, ka tad, ja tu dod savu komentāru vai vēstuli ar atgriezenisko saiti, tu iegriez savu došanas-saņemšanas plūsmu, nevis esi tikai patērētajs. Tas vienmēr atgriezīsies. Vienmēr un ar uzviju!

Lielākā daļa mūsu sabiedrības ir tādi patērētāji, kas skatās, kur aiziet un dabūt kaut ko lētāk vai par brīvi. Pāri nodara viņi paši sev, jo Visuma likumi bezkaislīgi nodrošinās to, ka viņiem vienmēr būs trūkums…

Vēl ir daudz piemēru, ko atskaņošu kādā video, lai labāk varētu izprast, jo šī tēma ir ārkārtīgi svarīga šajā laikā.

Visas karmiskās mācībstundas ir saistītas ar nepareizu energoapmaiņu,- ar parādiem.

Šī pasaule ir ļoti interesanti iekārtota. Mēs saņemam enerģiju pa vertikāli no Visuma un Zemes, bet atdodam horizontāli, lai uzturētu šo matrici. Iemācīties harmoniski mijiedarboties ar šo matrici ir viens no meistarstiķiem, kas mūsu dvēselēm šeit jāapgūst…

Savukārt, šis laiks ir ļoti pateicīgs, lai izvērtētu un savilktu savu enerģētisko bilanci attiecībā uz tuvākajiem un tālākajiem cilvēkiem un situācijām. Attālums palīdz distancēties, apstāšanās palīdz paskatīties sevī un sajust. Es vēlos atpakaļ uz savu darbu? Es vēlos vēl iesaistīties šajā projektā? Es vēlos turpināt šo draudzību? Man to patiešām vajag?

Ja tu izlemsi pielikt punktu, aizgriest krānu, novilkt robežas, iztīrīt un izvētīt virtuālos kambarus, tu sajutīsi milzīgu savu paša enerģiju, kura pie tevis sāks atgriezties… 

Un, ja vēlies kāpināt savu jaudu, savu pārpilnības plūsmu, tad – DALIES! Šajā laikā, kad tik daudzi dalās bezmaksas, lai neapturētu un neapslāpētu savu plūsmu, -dalies! Kaut ar mazu paldies! Kaut ar siltu sirds staru un pateicību!


Esam un ejam tālāk!

Inta

Tagad viss aktuālais no manis, manā Telegram kanālā… Nāc bariņā: 

https://t.me/sirdscels

20 atbildes “Laiks savākt sevi atpakaļ”

  1. Ļoti norezonēja šis raksts. Malacis! Beidzot ir pienācis tas brīdis, kad tehnika tevi piespiež attīrīties – interesants laiks. Pāreja notiek un mēs neko lieku vairs līdzi paņemt nevaram, vai, būsim godīgi, negribam. Nu tā kurpe taču spiež…

  2. Pateicos, Inta, ļoti, ļoti vērtīgs padoms: ko darīt ar 5000, tīru, tīru, atkal salasās un ir tik labi, ka kāds to izdara pirms tevis un padalās ar savu viegluma sajūtu . Tā ir virtuālajā vidē un savā datorā jābūt būtu tādai pat kārtībai kā savās omulīgajās mājās, laikmets ir tāds, ka izdevīgāk to sakārtot, optimizēt nevis vienkārši atteikties no tās 🙂

    1. Paldies, Inta, ļoti aktuāli.. saprotu visa šī svarīgumu, taču vienalga iekļūstu šajā virpuļakacī atkal un atkal. Šajaas brīvdienās notika kkāds neizprotams FB lietotāju uzlidojums, draudzības uzaicinajumi bira kā no maisa! Uzaicina draudzēties, pēc tam arī uzaicinaajums atbalstīt konkrētu lapu ar tā cilvēka piedāvātajiem produktiem ….

  3. Paldies, Inta, par šo ierakstu, ir tieši tā, kā te Agnese saka – norezonēja. Un tas, kas vēl bija palicis nepateikts – milzīgs paldies par interviju ar Tiju Kazāku, jo bija pārsteidzoši daudzas lietas, kas “aizķēra” ļoti pozitīvā nozīmē

  4. Oi, cik labs atgādinājums. Man ne tikai datorā bardaks, bet 2 kastes ar veciem plānotājiem, žurnālu rakstiem, kopētiem tekstiem utt., ar domu, ka tas viss jāizvētī, bet, kad ķēros klāt, tad iekrītu lasīšanā un nu, nē, tas labs, to nevar sviest ārā utt. Jāizmanto šis laiks, jo tiešām visa tā būšana, pieķeršanās nospiež enerģiju. Paldies, Inta, tā tam būs BŪT.

  5. Liels paldies! Šis arī mans klupšanas akmens, jutu, ka Fb paņem manu enerģiju, bet ka tas var notikt tik vienkāršā (it kā) veidā, esot tikai kādam par sekotāju, par to nebiju aizdomājusies. Esmu apņēmības pilna ķerties pie revidēšanas. Vēlreiz liels paldies par vērtīgo info īstajā brīdī!

  6. Sveika, Inta!
    Paldies par rakstu! Paldies, ka dalies ar savām pārdomām, pārliecībām! Paldies par to, ko dari!
    Un par revidēšanu tiešām tiesa – lai aiziet vecais, dodot vietu jaunam un svaigam kā pavasaris, kā pirmā zālīte, kā saulesgaisma!
    Mēs visi tiešām esam ļoti saistīti uz šīs zemes –
    Pilna Māras istabiņa
    Sīku mazu šūpulīsu.
    Kā to vienu kustināja,
    Visi līdzi kustējās!

  7. Paldies (tagad jau visi mācēsim kādu brīdi būt varen pateicīgi ) Man šis pēdējais laiks ir par to, ka negribu vairs savu enerģiju atdot, šķirojot ierakstus, ko drīkst/nedrīkst šērot, lai kāds no maniem “draugiem” mani neizolētu/neizsmietu.. stulbi kaut kā, bet dažiem šādi esmu atdevusi (turpinu atdot) milzu savas enerģijas procentus… Pilnīgi iespējams, ka pati šo algoritmu esmu izveidojusi. Tāpat kā to, kurā ļauju citiem noteikt, kas ir vai nav manas dzīves sasniegums un cik vērtīga/spēcīga es esmu. Jā, es piekrītu! Ņemam savu enerģiju atpakaļ! Nevis gaidam, kad mums to atsūtīs pa.. pastu

    1. Signe, man šajā brīnišķīgajā laikā parādījās tāda konkrēta “pofigisma” sajūta par to, ko citi lasot manu rakstīto domās, kā rīkosies. Bet kaut kā jau tās pasaules atdalās un vai nu tevi noliek “nedaudz jokaino” plauktiņā, tie, ar kuriem nav rezonanses, vai vienkārši nekā nereaģē uz Tevis teikto. Priekš viņiem esmu citā realitātē. Toties tie, ar kuriem rezonē, manis, Tevis rakstītais ir nozīmīgs. Tā kā nebremzējamies, bet arī lieki nešķiežamies. Vnk esam mīļoju❤️

  8. Ļoti laikā Tava pieredze!
    Tieši vakar man bija viena gara un sirsnīga saruna ar vienu no sirds ceļa gājējām. Sarunas laikā vairākkārtīgi saruna aizveda pie tā kā mēs mijiedarbijamies ar citiem cilvēkiem, cik daudz un kurā brīdī esam gatavi dalīties un, kas ir tie nosacījumi, kas mums palīdz vai bremzē. Viens liels un konkrēts mūsu sarunas rezumē bija par to, ka esam tik bagātas ar cilvēkiem, kas mums līdzās tieši SCK. Jo īpaši ar tiem, kas mums “iet pa priekšu” un ar savu piemēru un pieredzi iedod mums drosmi būt mums pašām. Inta, Tu esi tā, kas drosmi dod visiem, kas ar Tevi satiekas uz sava sirds ceļa. Esmu jau iepriekš teikusi un rakstījusi, vārdos nevar izteikt to pateicību, ko sajūt sirds. Vnk – mīlu Tevi❤️ un katru šeit esošo Dvēseli, kas varbūt vēl nedalās ar savu enerģiju kaut pieliekot “patīk”, “mīlu” vai kādu citu emociju, bet tas notiks pavisam drīz. Pavisam droši zinu, ka aiz katra smaidiņa ir sirds ceļa gājējs Esam un ejam kopā!

  9. Paldies, Inta, par to ko dari! Gan par aktuālajām tēmām, kas vienmēr ir ļoti laikā…Gan par iespēju šeit iepazīt daudzus citus interesantus Meistarus. Uzsāktais cikls ar intervijām ir fantastisks. Reizēm man pietrūkst vārdu, lai pateiktos vai arī tie visi šķiet tādi smagnēji un neveikli, lai aprakstītu to Mīlestību un Prieku, to Laimes sajūtu, Pārpilnību, ko sajūtu plūstam no cilvēkiem, kas dara savu Sirds darbu Arī tēma par robežām un lietu sakārtošanu ap sevi un sevī ir aktuāla. To redzu visapkārt šobrīd…un ticu, ka viss notiek kā tam jānotiek. Neskatoties uz to kādā dzīves poamā katrs šobrīd atrodamies. Pateicībā

  10. Paldies Inta. Ļoti patīk Jūsu raksti un video un jūsu kanāla izveide. Es vairākkārt esmu dzēsusies ārā no dažādiem līdzīgiem FB portāliem šī paša iemesla dēļ, taču atkal izveidoju jaunu profilu un aizraujos līdz reklāmai vai modei līdz atkal nākas secināt, ka nav spēka un enefģijas krājumi ir iztukšoti. Kad airāk laika pavada ar sevi un saziņai ar sevi un augstākām būtnēm viss top skaidrs. Svētīgi, kad veidojat intervijas ar tik jaukiem cilvēkiem, kas izgājuši šo garīgās attīstības ceļu un saskaroties ar grūtībām dalās savā pieredzē. Tieši šie brīži ir lielākā mācībstunda un atziņas no kā var mācīties un izprast sevi nonākot līdzīgās situācijās. Paldies ❤️

Atbildēt