Mūsu mājdzemdības- maģiskais piedzīvojums!

Kādas ģimenes stāsts

 Šodien ir 5ā diena, kad bučoju savu bēbīti, kurš piedzima 25.06. 1:25 no rīta 1:49 laikā, (kaut dzemdību datums sākotnēji bija 15.07, tad pārrēķināja uz 8.07.) Šis man ir trešais bērniņš. Esmu trīs dēlu mamma.

Pirmie dēli dzimuši stacionārā, maksas dzemdībās ar dzemdību speciālisti, kura bija arī mana ginekoloģe. Abas pirmās grūtniecības likās grūtas ar nelabām dūšām, bezmiegu, konstantu nogurumu, depresiju, tūsku, krampjiem, aizcietējumiem, hemoroīdiem, galvas sāpēm un muguras sāpēm. Pirmais bērniņš piedzima priekšlaikus 36 nedēļā ar sejiņu uz augšu, saspiestu galviņu un zilumu, ar nabassaiti ap kaklu. Dzemdības bija 4 stundas ar ārstes nozīmētu epidurālo atsāpināšanu, lai, kā viņa teica man, mazinātu dzemdību tempu, jo bērniņam pārāk liels stress. Pēc tam tabletīte zem mēles. Tikai nesen uzzināju, ka tas nozīmē, ka tiku stimulēta. Atceros, ka bija ļoti bail, sāpīgi un grūti. Gribējās ļoti dzert, ko nevarēja nezin kāpēc. Kājas rāva sāpīgā krampī, kad lūdzu atļaut izstiept starp kontrakcijām neļāva. Kad bija jāguļ stundu uz dzemdību galda, kratīja drebuļi un bija auksti un vientuļi. Gribējās dzert. Mazulīti man iedeva tikai pēc 36 stundām un arī tikai tad, ka mana dzemdību speciāliste aizgāja ievest kārtību, jo tika solīts atnest uzreiz. Viņš jau bija paēdis maisījumu un īsti krūti negribēja ņemt, nezināju, ko iesākt. Viņš arī bija tik maziņš 2690g un likās tik nevarīgs. Nebiju īpaši iepriekš gatavojusies. Man likās, ka dzemdību kursi un handlinga kursi tolaik pirms 13 gadiem bija pietiekoši un neko vairāk nevajag, lai būtu sagatavota dzemdībām (Pēc trešās grūtniecības un dzemdībām saprotu, ka tā ir lielākā kļūda un bezatbildība no manas puses). Pēc tam sekoja pēcdzemdību depresija un negulētas naktis gandrīz 3 gadus. Likās, ka vairāk bērnus negribas. Pirms 9 gadiem 3. jūlijā nolēmu, ka ja šodien mēģinot palikšu stāvoklī tad 2 bērnam lemts būt, tā arī notika. Otra grūtniecība bija nedaudz vieglāka. Dzemdības sākās strauji, tāpat kā ar pirmo bērnu, noejot ūdeņiem un pēc 20 min. kontrakcijas ar 2min starpību gandrīz 1min. garas. Knapi paspēju līdz stacionāram. Ātrie tik satraucās vai tik paspēs, visi piesprādzēti es guļus mētājos sāpēs un tiku nenormāli kratīta, jo ātrie brauca kā traki, lika kājas turēt kopā, lai tik nepiedzimst pa ceļam. No ātrajiem uzreiz liftā un uzreiz uz zāli un jāspiež ārā! Neaprakstāms stress, neizpratne. Atceros, ka uz beigām atkal bija tabletīte. Kaut dzemdības tā jau bija straujas. Nepilnas 2 stundas. Pieredze bija nepatīkama, starp kontrakcijām sev galvā skandināju, nekad vairs nekad vairs. Zināju, ka viss aizmirsīsies līdz ko ieraudzīšu savu bēbīti. Tā arī bija, turpat dzemdību zālē pieliku pie krūts un jutos laimīga. Nedomāju, ka salst, gribas dzert un ēst. Paldies speciālistiem, kuri palīdzēja man un maniem dēliem tādai nesagatavotai, nezinošai un nesaprotošai. Skaidrs, ka dzemdības nav aizbraukt un viss kaut kā notiks. Žēl,ka to saprotu tikai tagad cik citādi varētu būt bijis.

 Pagāja 8 gadi un ar šaubām mēģināju noskaņoties trešajam bērnam, kaut atmiņas traucēja un brīdināja , ka būs atkal grūti un smagi tomēr apņēmos to izciest. Vīrs iedrošināja un solīja palīdzēt un atbalstīt. Ko arī darīja, pārņēma visus mājas darbus uz sevi un rūpes par vecākiem bērniem. Jutos mīlēta, aprūpēta un saudzēta.

 Trešā grūtniecība likās tik skaista un viegla, ka brīžiem pat nešķita, ka esmu stāvoklī. Pozitīvo noskaņu nomāca tikai tas, ka nevarēju saprast, kur un ar ko lai dzemdē. Zināju, ka vēlreiz  negribu neko tādu piedzīvot. Runāju ar savu ginekoloģi, viņa teica, ka jā trešais var dzimt vēl ātrāk un var sanāk , ka piedzimst pa ceļam. To nu nevarēju pieļaut. Mana draudzene vecmāte Aiga Zakevica stāstīja daudz pozitīvu dzemdību stāstu. Daudz runājām un pārrunājām, sapratu, ka gribu dzemdēt ar Aigu, lai kur tas būtu. Runājām par stacionāra dzemdībām. Aiga daudz stāstīja par mājdzemdībām, arī par savu pieredzi. Sāku interesēties un lasīt par mājdzemdībām. Runājām ar Aigu. Aiga teica ieklausies sevī savā bērniņā.  Runāju ar vīru. Lasīju un domāju un atkal lasīju, runāju un domāju. Ar vīru kādus 30 mājdzmedību video noskatījāmies, neskaitāmus rakstus izlasījām. Es skatījos ar pozitīvus stacionāra dzemdību video, lai saprastu savas sajūtas. Visbeidzot izlēmu, ka gribu mājās. Vīrs atbalstīja, tad sajutu, ka iestājas tā pareizā sajūta. Miers un pārliecība par pareizo lēmumu. Sāku vēl detalizētāk studēt informāciju pārrunāt ar Aigu un sapratu , ka ir vajadzīgs liels darbs,  sagatavošanās un treniņi, ja vēlos mājdzemdības skaistas un vieglas. Labi, ka Aiga bija stingra un prasīga. Sāku plānot gatavošanos. Staigāju pa māju un domāju, kur un kā es to redzu un jūtu, izmēģināju dažādās vietās dažādas pozas līdz sapratu, ka to darīšu vannā. Sāku iet uz ūdens aerobiku GM baseinā pie Guntiņas. Fantastiska vieta un superīga trenere. Gāju 2x nedēļā un jutu, ka kļūstu spēcīgāka un lunkanāka. Jutu, ka katrs uzdevums man palīdz sevi sagatavot lielajam notikumam. Paralēli gāju uz Elpas kursiem pie Zīles Dāvidsones. Kaut būtu šādus kursus izgājusi ar abiem iepriekšējiem bērniem. Katra reize, treniņi un mājasdarbi noderēja dzemdībās. Katrai dzemdību fāzei jāzina kā elpot, lai palīdzētu sev piedzemdēt un palīdzētu bērniņam dzimt skaisti un viegli. Trenējos elpai visur, baseinā, ofisā, staigājot pa mežu, braucot ar auto un ejot uz tualeti.  Ejot vannā vizualizēju katru dzemdību posmu un noskaņojos un ieklausījos sevī un mazulītī. Turpināju skatīties video, lai labāk atcerētos un izjustu gaidāmo procesu.

Tā nu bija laiks tikties visai komandai kopā un izrunāt mājdzemdības. Aigai bija izdevies sarunāt tikšanos ar Dinu Cepli. Aiga brīdināja, ka svarīga saprast vai būs saikne mums abām vai ne. Jo tas arī ir viens no svarīgiem priekšnosacījumiem. Satikāmies visi Stārķa ligzdā. Es un bēbīts puncī, mans vīrs, Dina un Aiga. Jau mūsu pirmā tikšanās bija maģiska. Bija skaidrs, ka esam īstā komanda.

Nākošais uzdevums bija dzemdību plāns. Likās, ka būs grūti to uzrakstīt. No iepriekšējās pieredzes likās, ka visu man pateiks, kas jādara. Tai pat laikā atcerējos, ko Aiga bija teikusi, ka dabiskas dzemdības ar to arī atšķiras, ka dzemdē pati sieviete (katrai dzemdības ir individuālas) ieklausoties savā bērniņā un savā ķermenī. Ilgi man vajadzēja, lai sevi noskaņotu un atvērtu apziņu, ka varu pati izlemt kā dzemdēt un ka tā arī notiks. Likās, ka tas nav reāli, ka var taču viss notikt savādāk un kāpēc tomēr man nevar visu pateikt priekšā. Tad nu sāku rakstīt, labi, ka Elpas kursos dod iedvesmu un palīdz sevī ieklausīties rakstot dzemdību plānu. Rakstīju un lidoju. Zināju, ka tā būs un ka varu. Turpināju rakstīt un asaras lija aiz laimīgas priekšsajūtas Zināju, ka gatavojos neticamam piedzīvojumam.

Izgājām cauri uzrakstītam dzemdību plānam ar vīru ar visām pozām un elpām, uzmundrinājuma vārdiem. Zināju, ka esmu gatava un varu pati dzemdēt savu puisīti. Atbrauca Aiga un mēs vēlreiz arī visu izrunājām un izgājām soli pa solim plānam cauri. Aiga atveda ežbumbiņas, kas man palīdzēja vakaros pamasēt stilbus un robozo lakatus , lai varētu atslābināties un starpenes masāžas eļļu.

Tad pienāca diena, kad vajadzēja veikt “izmēģinājuma dzemdības” . Tā It kā sāktos dzemdības un atbrauc gan Aiga gan Dina, ko katrs dara, kāda katram loma, kā tas notiek pa soļiem. Aiga atbrauca ātrāk izgājām cauri dzemdību somas sarakstam un likām visu kopā. Šo darbiņu vajag uztvert atbildīgi, ļoti pozitīvi izjutu, ka katra lieta bija svarīga un labi, ka bija salikts viss vienuviet koferī. Kad visu pēc kārtas vajadzēja nebija nekur jāskrien meklēt, nebija nevajadzīga stresa. Atbrauca Dina un izgājām vēlreiz visam cauri. Bija sajūta, ka pilnībā visi visam esam gatavi. Arī vīrs teica, ka beidzot ir iestājies miers un viņš arī ir gatavs.

 16.Jūnijs iznāca gļotu korķis, es sabijos, jo bija jānoturas līdz 17.06. Savādāk nevarētu dzemdēt mājās. Zināju, ka var būt dažu stundu vai pat 2 nedēļu jautājums. Rakstīju Aigai un Dinai par korķi un sajutām- jutu vilkšanu un kaulu plēšanos starpenē. Visu vakaru līdz 00:00 satraucos par to, ka tik nesākas. Tad nomierinājos un runājos ar savu bēbīti, ka pagaidām vēl nekur nav jāsteidzas. Jāpaaugas, lai ir spēki zīst pieniņu un skaisti mājās piedzimt. Aiga arī mani mierināja un Viss arī nomierinājās. Laimīga aizmigu.

17.jūnijs priecīgs rīts, jo nu var dzemdēt , jo tagad drīkst mājās. Aizbraucu vēl uz darbu, ražīgi pastrādāju un vakarā uz Ūdens aerobiku. Kārtīgi izvingrojos. Jutu, ka starpenē kauli plašāk papletušies. 

18. jūnijs enerģijas pilna diena, likās, ka kalnus var gāzt.

19. jūnijs ļoti ļoti , karsts. Vēlu pamodos un jau bija jābrauc bija plānota vizīte pie ginekoloģes bija jāpaņem analīzes uz streptokoku. Izstāstīju par korķi un sajūtām. Viņa izlēma paskatīties atvērumu 2,5 cm. Varot būt, ka 3h laikā sāksies dzemdības.  Tad lika toņus klausīties. Toņi viņai nepatika, bērniņš neelpojot, jautāja vai esmu dzērusi pietiekoši ūdeni. Atcerējos , ka biju maz dzērusi steigā. Tiku steidzami nosūtīta uz stacionāru. Abi ar vīru bijām sabijušies. Zvanīju Aigai un Dinai (Dina bija mājdzemdībās). Izstāstīju situāciju. Aiga mani mierināja, ka ja bērniņš kustas tad viss ir kārtībā un noteikti gulējis iepriekš. Braucām kaut man viss likās dīvaini, jo teicu dakterei, ka laikam Mazais gulēja, jo pēc toņiem kļuva ļoti aktīvs , arī aparāts mums ar vīru šķita pasens (2009 gads), visu laiku pazuda signāls man vajadzēja pašai regulēt. Bet nu labi Es  biju paspējusi labi padzert ūdeni. Aizbraucām uz stacionāru , dīvaini likās, ka vīru nelaida ar mani. Lika sēdēt ārā, kā padomju laikos. Tas protams radīja nevajadzīgu satraukumu. Mēģināju nomierināties runāju ar bēbīti, ka jānomierinās un mēs negribam taču palikt, gribam mājās. Toņus man uzlika telpā, kur nebija ūdens un atstāja mani vienu. Bez tā, attieksme bija laipna un iejūtīga.

Toņi bija ļoti labi, spiediens man labs. Dežūrārsts bija neizpratnē, kāpēc daktere bija likusi nosūtījumā obligāti stacionēt. Zvanīja otrai kolēģei. Izstāstīja situāciju. Kolēģe pajautāja manas ārstes uzvārdu. Dzirdēju, ka viņa saka ai nu neņemies ieliec nodaļā, lai tur tad tiek galā paši. Sapratu ka nedrīkstu palikt, bija nojauta, ka pat ar 2,5cm izdomās stimulēt. Pateicu, ka man un bērnam šādi stresi par labu nenāks un Uzrakstīju atteikumu. 

Laimīga iznācu ārā. Zvanīju Aigai  Un priecīgi paziņoju , ka nepaliku  vienojamies rīt ligzdā tonīšus klausīties. Braucām atviegloti mājās. Uzrakstīju arī savai dakterei un nosūtīju foto no toņiem, arī viņa apliecināja, ka viss labi. Gulēju saldi un gaidīju rītdienu. 

 

20. jūnijs Stārķa ligzda toņi. Tik labi bija būt ligzdā. Miers un mīlestība virmoja gaisā un arī no tur strādājošiem cilvēkiem. Aiga mani sagaidīja. Tonīši un spiediens bija ideāli. Atnāca Dina un apspriedām vakardienas notikumus. Dina tik lieliski māk atnest mieru un harmoniju tikai ienākot telpā.

Parunājāmies un Bija skaidrs, ka esmu izbēgusi no stimulētām stacionāra dzemdībām. Izrādās, ka ir bijušas jau iepriekš šādas situācijas ar citām grūtniecēm. Ginekoloģes, kuras ir pret mājdzemdībām visādi cenšas grūtnieces iedabūt stacionārā, lai izpaliktu mājdzemdības. Ja nonāktu stacionārā tad āra tiktu tikai tik pēc dzemdībām. Protams saprotams, ka tāda ir sistēma un speciālistiem tajā esot viņa ir jāievēro.

Dina teica, droši vari staigāt un izbaudīt Līgo vakaru, lasīt Jāņu zāles un domāt par skaistām mājdzemdibām. Man arī pašai bija tādas sajūtas.

23. Jūnijs Lasīju Jāņa zāles un domāju par savu bēbīti Kristoferu. Ar vīru svinējām Līgo divatā runājam par gaidāmi notikumu. Ar Kristoferu , kurš aktīvi vingroja puncī sagaidījām rītu. Likās tik maģiska nakts. Miegs nenāca kaut Pēdējās 4 dienas daudz gulēju, gan dienu gan nakti.

24. Jūnijs. Ekskursija pa tuvējiem ciemiem ar bedrainiem ceļiem noēdu kaudzi saldējuma . Kopīga vakariņu gatavošana un kopīga vanna un vīrs saldajā. Sanāk 3 V tikai vīna vietā vakariņas.;)

20:00 jau bijām gultā, pašiem prieks , ka beidzot ātrāk par 22 IeM 23 IeM esam gultā. Ap 22 IeM drusku pavilka līdzīgi kā pēdējos mēnešus šad un tad, bet ar vīra apskāvieniem un piparmētru tēju viss nomierinājās. Mēģināju gulēt tomēr sajūta bija , ka šodien! Bija stipra pārliecība, ka esmu gatava un Kristofers arī. Jutos viegli pacilāta.

23:45 likās, ka ir īstās kontrakcijas ( spiedoša sajūta uz iegurni, to sajūtu atpazinu no abām iepriekšējam dzemdībām) un jau ar 1-2min starpību gandrīz minūti ilgas.

23:50 zvanīju vecmātei Aigai, lai pārspriestu sajūtas pa vidu sarunai bija kontrakcijas Aiga vēl teica , ka garas un bija skaidrs ka jāzvana Dinai 23:58 zvanīju Dinai izstāstīju sajūtas un Dina teica Tu dzemdēsi es braucu! Zvanīju Aigai, ka Dina brauc , lai viņa arī brauc.

00:10 pamodināju vīru. Teicu mīļais celies, būs šodien.

Vīrs bija augšā uzreiz un sāka aktīvi gatavoties.

Es turpināju izelpot kontrakcijas ieelpa caur degunu un gara izelpa vienlaicīgi apļoju gurnus, lai labāk atvērtos. Starplaikos centos atelpoties, elpas kursos apgūtais ļoti noderēja, palīdzēja viegli izelpot kontrakciju bez īpašām sāpēm, jutu tikai spiedienu. Elpoju un koncentrējos uz atvēršanos un izelpas virzīšanu uz starpeni, to atslābinot. Jutu, ka atveros. Kā baltā orhideja, kas plaukst mums uz galda.

Pārvietojos pa māju un turpināju savu elpošanu. Līdz kontrakcijas ap 00:25 kļuva spēcīgākas un apturēja mani pie veļas mašīnas, kur arī paliku. Vairs jau nebija iespējams vienkārši izelpot un es ķēros hūūū izelpas un gurnu apļošanas. Sekoju līdz kontrakcijām aplikācijā. Tas palīdzēja pārciest, zināju, ka garākas par 1 minūti Nebūs!  Ar katru kontrakciju nāca klāt sāpes. Hūū kļuva skaļāks. Teicu vīram ļoti sāp. Vīrs glāstījis mani kontrakcijas laikā, tas deva atsāpinošu sajūtu. Pa brīdim iedomājos, ka drīz turēšu savu bērniņu savās rokās un apraudājos aiz laimes. Tas protams izsita mani no fokusa uz elpu un sapratu, ka jāturpina koncentrēties un tā ātrāk mīļošu savu mīļumiņu. Tā izelpoju līdz atbrauca Dina 00:40 un tūlīt arī Aiga. Tad jau likās, ka nav pat minūte starpā, kontrakcijas nāca kā viļņi. Likās neko vairs neredzu, kas notiek apkārt! Dina teica, ka nu varam kāpt vannā. Likās, ka vanna mazina sāpju izjūtu. Dina paskatījās atvērumu 7cm paklausījās tonīšus viss bija labi un teica Tev tur ir daudz vietas virzi savu bēbīti. Dina atgādināja par manu plānoto sss skaņu. Iekārtojos, kā biju plānojusi savā dzemdību plānā, plati uz ceļiem un ar galvu uz spilventiņa , zem ceļiem bija vannas pretslīdēšanas paklājiņš. (Biju atradusi tādu tirkīzzilu komplektu, lai būtu skaisti. ) Un pārgāju uz sss skaņu virzot bēbīti. Drīz vien jau parādījās pūslītis. Iedrošināta aptaustīju sapratu , ka nu jau vairs maz atlicis.

Sāpes likās neizturamas. Centos turpināt ar ssss. Teicu, ka vairs nevaru. Aiga saņēma manas rokas un teica vari. Skatījos viņai acīs turējos pie rokām un centos cik spēka. Ļoti palīdzēja, ka Aiga teica Tu vari, tās nav sāpes tas ir spēks. Domā par Kristoferu. ( to biju arī ierakstījusi dzemdību plānā) Tas man Uzreiz lika saņemties un aktīvi turpināt. Aiga ik pa laikam atvēsināja ar mitru dvieli, vīrs lēja ūdeni uz muguras. Visi ļoti palīdzēja. Kā perfekta komanda, kā viens organisms.

Dina teica nu Tev jāpacenšas pārspridzināt pūslīti. Centos cik spēka. Dina teica mēģini nākošā kontrakcijā neko nedarīt, teicu ka nevarēšu. Dina teica jāsaprot , kam esi gatava. Paklausīju un uzreiz sāku pati no sevis neplānoti spiest. Dina teica Skaidrs, tad Tev gribas spiest. Dina paklausījās tonīšus, uzreiz nevarēja atrast. Atrada, tonīši bija labi (vīrs teica, ka tajā brīdī ļoti sabijies, kad Dina atradusi tonīšus ļoti atvieglots sajuties, ka viss labi)

Vajadzēja pamainīt pozu un sāk izstumt. Dina ierosināja vīram iekāpt aiz muguras vannā un apsēsties. Es iekārtojos vīram starp kājām un ar abām rokām atspiedos pret vīra ceļiem un satvēru viņa plaukstas. Neticami bet sajutu jaunus spēkus ieplūstam, likās, ka no vīra ieplūst papildus spēki. Paraudzīju pūslītis bija jau ārā un aiz viņa galviņa. Dina teica nu jau tikai vairs minūtes palikušas. Spiedu un  pūslītis bija pušu.

Galviņa iespiedās starpenē. (vīrs iečukstēja, ka vannas hromētā apaļajā daļā var visu redzēt, pēc tam stāstīja, ka gribējis palūgt, lai notīra aizsvīdušo daļu, lai labāka redzamība) lai Dina teica tagad apstājies, mēs palīdzēsim galviņai. Jutu, ka starpene tiek paplesta un galviņa uzreiz labāk iekārtojās. Gribējās spiest. Dina atļāva un mazulītis bija ārā kā korķis un uzreiz Aiga veikli viņu noķēra un 1 sekunde un viņš bija man uz krūtīm. (vīrs teica, ka uztraucies bijis, ka tikai bērns pret vannas malu neatsitas) Smuki rozā ar skaļu pieteikumu. Tik skaists , maģisks un svētlaimīgu notikums. Mans dēls Kristofers. Pateicos Dieviņam par to. Par skaistu veselu un dzīvu bērniņu. Augstākais no sapņiem !

Aiga teica Tu biji tik skaista, kad dzemdēji. Dina teica Tu skaisti piedzemdēji, malacis.

 Turēju Kristoferu uz krūtīm vēl joprojām esot vīra klēpī un slīgu neizsakāmas laimes un eiforijas vatē. Skatījos platām acīm uz savu mazo dzīvībiņu un likās, ka mīlestība plūst no manis un apņem visu, kā vasaras nakts migla. Kristofers turpināja skaļi pieteikt sevi, lai visi zina, ka viņš ir klāt ( vēlāk Whatsap lasīju kaimiņienes apsveikumu, kura dēļ visā mājā atvērtiem logiem bija varējusi sekot līdzi notikumiem un skaidri dzirdēja dēla pieteikumu ) pēkšņi atcerējos , ka jāapskata vai ir patiešām puika. Pacēlu dvielīti un pārliecinājos, jā ir. Cik labi. Trešais dēls. Tik labi būt dēlu mammai. Vīrs glāstīja manu un dēla galvu. Man ne mirkli nebija auksti. Siltums plūda caur mani no vīra būdīgā ķermeņa.

Negribējās kustēties , tikai saplūst ar šo brīdi un iespiest to sev atmiņā, lai pēc laika varētu atkal un atkal atgriezties un izgaršot ! Nedomāju, ka jebkad varētu ticēt , izjust un teikt, ka dzemdības ir maģisks un svētlaimīgs notikums. Saplūstu ar šo eiforisko sajūtu un laiks apstājas.

 Kristoferam ir gara nabas saite, veselu metru. Dina iedod mums abiem aptaustīt nabas saiti. Tā jau beigusi pulsēt. Vīrs pārgriež to. Nemaz neesot bijis tik viegli uzreiz pārgriezt viņš man vēlāk stāstīja.

Tagad dosim bēbīti tētim Dina saka, mums vēl mazs darbiņš. Jāpiedzemdē placenta. Saprotu , ka tas jādara. Bet negribas atrauties un izkāpt no šīm sajutām . Pie kam saprotu, ka īsti nebiju sagatavojusies šim procesa turpinājumam. (stacionārā placentu man izspieda no vēdera, kas gan nebija patīkami cik atceros ) Ūdens no vannas tiek laists ārā, vīrs jautā kāpēc tā, tā vajag, lai redzams cik daudz asinis nāk. Ūdenī to nevar noteikt. Dina saka. Man jāpieceļas. Stāvu un redzu kā no manis sāk tecēt asinis. Uz mirkli apjūku. Nezinu, ko darīt. Dina saka, tā viegli pavilkšu aiz nabas saites, bet nekā. Tā notrūkst, placenta paliek iekšā. Asinis turpina tecēt. Dina jautā par iepriekšējam dzemdībām, vai man tika, kas dots , ievadīts. Saku, ka tabletītes zem mēles. Ak tad tomēr tiki stimulēta Dina saka. Tā kā nevar kavēties , Dina ātri iepotē man kājā oksitocīnu. Man jāmēģina dzemdēt placenta. Stāvu un nevaru atjēgties. Saprotu, ka nebūs labi, ja kavēšos. Saņēmu domu spēku un vizualizēju, placentu sevī un kā viņu izvadu ārā. Mazs spiediens un ir, izdevās. Aiga un Dina atvieglotas un priecīgas , es arī. Placenta skaista un vesela. Nebūtu gribējies sarežģījumus, kuru dēļ būtu jābrauc uz stacionāru. Paldies Dievam viss labi!

Paskatāmies vai nav plīsumu. Maza mikroskrambiņa Dina saka. Plīsumu nav. Nopriecājos. (Atceros, ka 1 dzemdībās DzN mani sagrieza un tad šuva. 2 nedēļas normāli nevarēju ne sēdēt ne uz tualeti aiziet)

Tieku noslaucīta un saģērbta tīrā krekliņā un pamperbiksēs;). Ejam uz gultu, kuru Dina un Vīrs saklājuši mums trijiem. Vīrs jau gaida ar Kristoferu uz rokām.

 Apsēžos uz maliņas. Dina saka droši sēdi virsū, ātrāk savilksies. Brīnos, ka sēžu un nekas nesāp. (2 dzemdībās arī bez plīsumiem. 5 dienas nevarēju pasēdēt. Braukšana mājas no DzN ar Taxi bija neticami sāpīga.)

Iekārtojos ar spilveniem aiz muguras, sākās drebuļi. Aiga ātri man iedeva Plūmes šokolādē un sagatavoja man īpašu tēju Raspodiņu &kliņģerīšu. Pavisam drīz palika labi un silti. Esmu gatava barošanai. Vīrs iedod Kristoferu. Izkūstu svētlaimē atkal turot savu dēlu. Pielieku viņu pie krūts. Tik laba sajūta, kad bērns ēd pieniņu. To nevar aprakstīt, neredzama mīlestības un sirdsaite starp māti un bērnu. Vienmēr patikusi šī sajūta un saikne ar bērniņu (šo  sirdsaitīti var izmantot veidojot ar vecākajiem puikām jaunu mīlestības saikni, sūtīt arī viņiem šo mīlestības sajūtu)

Dina atnesa placentu. Apskatījām likās skaista ( iepriekš biju nolēmusi neskatīties, likās, ka nepatiks) . Dina parādīja , asinsvadi izskatās kā koks. Mums abām likās kā ābele. Tas nozīmējot mierīgu un nosvērtu raksturu, vairāk pie mājām , pie ģimenes. Dina parādīja , ka placenta jau rāda pazīmes, ka bērniņam bijis laiks dzimt, to pašu norāda arī zaļie ūdeņi. Piedzimis tieši laikā, kaut sanāca 38+2. Dažam sievietēm izdodoties bērnus ātrāk iznēsāt.

Ielikām placentu saldētavā, lai izlemtu ko darīt tālāk.

Kristofers ēda vairāk kā stundu. Vīrs pa to laiku aizgāja uz dārzu pēc svaigām piparmētrām un uztaisīja Aigai un Dinai tēju, kamēr abas rakstīja papīrus. ( papīru rakstīšana aizņēma vairāk laika kā dzemdības ;)) Bija tik jauka atmosfēra , dzērām tēju, ēdām siermaizes un runājāmies.

Kad Kristofers bija paēdis, laiks pārbaudēm, svēršanas, mērīšanas, ģērbšanās procesam.Pirms tam gan nācās nomazgāt, ēdot mazais viss bija ar mekoniju ;).Dina ar Aigu aiznesa Kristoferu nomazgāt. Varēja dzirdēt , ka sajūsmā viņš par to nebija;) Skaļi informēja , ka grib atpakaļ pie pupa. Svēršana 3330g, mērīšana 51cm. Pēc pārbaudēm Apgara skala 9/10/10. Kas ir ļoti labi. Tik labi zināt, ka bērns ir tik veselīgs. Nekas nav svarīgāks kā Tavu bērnu veselība. Vīrs paņēma Kristoferu sev uz krūtīm.Es devos uz pirmo tualetes apmeklējumu. Aiga mani pavadīja, ja nu sagriežas galva. Aizgāju. Nolēmu nomazgāt un pačamdīt kā tur starpene jūtas. Biju pārsteigta, ka nesāp un nav pat nekāds īpašs pampums. Cik labi, ka dzemdības noris dabiski. Mamma vesela . Bērns vesels , bez saspiestas galviņas, asinsizplūdumiem , pampumiem, tonusiem. Rociņas brīvas, pirkstiņi atvērti. Loceklīši nav savilkti. Neticami. Viņš pat dzima ar pūslīti pa priekšu, lai mammu saudzētu un pats sevi pasargātu. ( dienu iepriekš man analīzes uzrādīja streptokoku). Pirmā ģērbšana. Tētis ar Aigas palīdzību un padomiem pirmo reizi ģērba savu dēlu. Process bija pakārtots mazulīša labsajūtai. Lēni, maigi un liegām kustībām. Kristofers redzami bija apmierināts un mierīgs visu ģērbšanas laiku.

Mana kārta bija rakstīt. Iepriekš ar vīru tikām izrunājuši, ka no potēm atsakāmies. Ne K vitamīnu, ne antibiotikas streptokokam. Tā kā mums viss bija abiem labi arī uzrakstīju atteikumu par došanos uz stacionāru dēļ zaļiem ūdeņiem. Un arī tuberkulozes poti atlikām.

Vēlamies kārtīgi apsvērt vakcīnu jautājumu. Izlasīt pēdējos starptautiskos pētījumus , ietekmi , plusus un mīnusus. Šis ir svarīgs un atbildīgs lēmums. Ne vienā ne otrā gadījumā atbildību nevar prasīt ne no viena cita kā vien sevis paša. Tāpēc , lai ko izlemtu jābūt pārliecinātam un atbildīgam.

 Nu jau papīri sarakstīti Kristofers saldi guļ tētim uz krūtīm. Saņemam vēstuli no Dinas un skaistu apsveikumu ( kāda mājdzemdību mamma pati gleznojusi un pārvērtusi kartiņā) Aiga dod mums pēdējos padomus un norādījumus, kurus pēc tam arī Dinas vēstulē varēšu pārlasīt. Tā no šodien viss. Šķiramies ar Aigu un Dinu ap 4 no rīta, lai atkal tiktos pēc vienas dienas. Neticami, ka tikko šis viss piedzīvots. Neticami, ka tik ātri un vienlaicīgi skaisti ! Gribas iekapsulēt šīs sajūtas.

Mani mīļie vīrieši guļ es nevaru aizmigt , izdzīvoju atkal un atkal katru brīnišķīgo dzemdību brīdi , zinu ka laimīgāka nevarētu būt kā šobrīd!

Kristofers noguļ 8 stundas. Liels darbs viņam aiz muguras , treknais pirmpiens puncī un kopā ar neizsūknēto augļūdeni ēdiens pietiek , lai izgulētos kārtīgi ( stacionāros parasti jaundzimušajiem izsūknē augļūdeni, tādi nu tie noteikumi un viņiem tos nākas pildīt ).

Pamostamies visi, pirmā diena mums visiem kopā ir sākusies. Skatāmies uz mūsu dēlu svētlaimīgām acīm un mīlestības pilnām sirdīm, nespēdami tik lielam brīnumam noticēt.

Dina pirms prombraukšanas vīram bija noteikusi. Pirmās 3 dienas mamma ar bēbīti pavada gultā un tētis lutina, gatavo ēst un pasniedz gultā. Tā arī pavadījām beigās nevis 3, bet 5 dienas tēta lutināti pa gultu baudot katru mirkli kopā ar dēlu.

Pirmajā dienā pēc dzimšanas mūs apciemo Stārķu ligzdas neonataloģe, pārbauda mūsu bēbīti un nopriecājās , ka esam tik veselīgi. Tas ir tik forši , ka nekur nav jādodas un ir tik jauka daktere. Viņa arī labprāt atbild uz jautājumiem un sniedz noderīgus padomus. Katra kustība apskatot Kristoferu ir liega un rimta ( diemžēl bieži vien stacionāros mazulīši tiek tik strauji grozīti un cilāti, ka sirds stājas redzot cik viņi nobijušies mētā rociņas un jau pirmos mirkļos spiesti izjust nevajadzīgu stresu. Protams saprotams, ka parasti ārsts ir viens un viņam daudz vēl jāpaspēj, tur neko nevar darīt )

Otro nakti arī Kristofers noguļ 8 stundas, pieceļamies visi labi izgulējušies un vēl joprojām lidināmies pus metru no zemes.Šodien ierodas Aiga ar Dinu pēcdzemdību aprūpes vizītē apraudzīt gan mani gan Kristoferu.

Man pārbaudīja cik augstu ir dzemde maigi taustot punci ( jauki ka neviens sāpīgi nespiež kā iepriekš gadījies stacionārā), pēc tam apskatīja starpeni ( neviens neaiztika un nelēja virsū spirtu kā pieredzēts un noteikts stacionāros ), viss smuki, ne pampumu, ne hemoroīdu. Lūk ko nozīmē dabiskas dzemdības, kad ļauj atvērties dabiski līdz vajadzīgam atvērumam bez stimulēšanas, ūdeņu pārduršanas, dzemdes kakla pavēršanas ar pirkstiem un kur nu vēl citas iejaukšanās , jo tādi nu noteikumi ir stacionāros un ārstiem acīmredzot tā jādara diemžēl) mjā mājās savā gultā forši veikt apskati, ka nav jākāpj uz galda zālē zem lampām, kur apskatē bieži vien piedalās vēl arī kāds praktikants. Nākošās tiek apskatītas krūtis, neviens ar aukstām rokām nespaida un pienu man ārā nespiež , kā biju iepriekš pieredzējusi. Tādas apskates varētu vienmēr būt. Jau Iepriekš biju nolēmusi nomainīt ginekologu no iepriekšējās uz Dinu. Priecājos, ka tā izlēmu, noteikti turpmāk apmeklējumi un apskates būs nesalīdzināmi patīkamākas.

Kristoferam šodien veica dzirdes pārbaudi, lieki teikt, ka katru vecāku uztrauc viss, kas saistīts ar bērna Veselību. Ļoti priecājamies , ka abām austiņām uzrādīja ideālus rezultātus. Svēršanās- pieņemamies svarā 60g dienā, tā turpināt. Dzimšanas dienā noņemtās analīzes labas. Asins grupa kā mammai 0 rēzus negatīvs.

 Dina parāda kā labāk barot gan guļus un arī sēdus. Kādai jābūt mammas un bērna pozai. Arī kā mazgāt un kā tīrīt nabiņu, kamēr nokrīt ( klemmīte tiek noņemta, lai nespiež). Viss lēnam un maigām kustībām. Kristofers jūtas aprūpēts un apmīļots. Saņem kāroto pieniņu.

Iekārtojamies gultā un runājamies , Dina jautā kā mums ir gājis. Runājāmies par piedzīvoto, emocijām. Man runājot birst asaras , saņemu dubultos apskāvienus un izraudos, tās ir prieka un saviļņojuma asaras, dziedinošas un atsvaidzinošas īpaši kopā ar Dinas un Aigas apskāvieniem. Saņemam arī daudz vērtīgu padomu. Un 5 superīgus uzdevumus saistībā ar bērniņa piedzimšanu, kas man ļoti patika ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā jāuzraksta dzemdību stāsts, kamēr vēl atmiņas nav pabalējušas, lai būtu ko pārlasīt un atcerēties, padalīties

Jānopērk tētim dzimšanas dienas laikraksti un citas liecības, kuras būtu interesanti dēlam lielam izaugot pārskatīt , piemēram koka grabulītis ar iegravētiem dzimšanas dienas zīmīgiem notikumiem. Jāizdomā sev dēla piedzimšanas dāvana , tai jābūt lielai un nozīmīgai. Jānoorganizē fotosesija visai ģimenei kopā, kurā redzama tā brīža iedzīve , laika liecības bērnam lielam pieaugot, brāļu un vecāku mīļbildes. Jāveic Pirtīžas rituāls , lai noslēgtu lielo piedzīvojumu

Tā nu atpakaļ viena lieliska diena pavadīta. Aiga ar Dinu dodas, lai atkal atbrauktu pēc 2 dienām. Cenšos baudīt katru dienu ik mirkli ar savu bērniņu un vīru. Darām visu kopā. Šīs ir tik laimīgas dienas. Gribētos, lai šis sajūtas un kopīgais laiks ir cik vien ilgi iespējams .

Runājam ar manu mammu. Stāstīju viņai par mājdzemdību pieredzi soli pa solim. Mamma ļoti priecājās, ka man ir tā laimējies gūt tādu dzemdību pieredzi. Pirmo reizi mamma izstāstīja savu stāstu, par to domājot sirds lūzt. Mammai dzemdības bija 15 stundas. Sākumā stimulētas ar hinīnu pēc tam uz nakti apturētas. Mammai , ko iepotēja. Viņa nevarēja ne pakustēties ne parunāt. Mamma stāstīja , ka jutusies šausmīgi. Domājusi , ka mirst. Pēc laika viņai izdevies izspiest vaidus un tādejādi piesaistīt uzmanību. Kad izcietusi šo, tad atkal tikusi stimulēta. Dzemdības bijušas grūtas. Mani viņai nedeva. Iedeva tikai pēc vairākām stundām.

Kaut vairāk sieviešu spētu izbēgt no kā tik traumatiska. Mūsdienās arī lasu sistēmas stacionāru dzemdību stāstus , lielākā daļa stimulētas dzemdības ar pārdurtiem augļūdeņiem, kas nereti beidzas ar ķeizaru. Protams ir arī skaistas stacionāra dzemdības ieklausoties sevī un bēbītī meklējot var atrast un piepildīt dabisku skaistu dzemdību sapni ar savu “Žvaigžņu” komandu”.

28.06. Pēdējā diena, kas mūs apciemo Aiga un Dina.  Aiga atbrauc ātrāk, teicu, ka tik forši, ka viņas brauc un žēl, ka tas beigsies. Aiga teica, ka nekur jau nepazudīs (esam draudzenes jau 17 gadus). Runājām, ka šīs pēc vizītes ir kas īpašs un ka Dina ir ne tikai ārste, vecmāte, dzemdību speciāliste, ginekoloģe, pediatre, bet nāk pie ģimenes kā Mīļā Māra, izstarodama siltumu, vieglumu, mīlestību, rūpes un viedumu.

Kristoferam jānoņem analīzes. Arī šī procedūra tiek veikta pilnīgi atšķirīgi. Bērniņš ēd pieniņu, kamēr kājas pirkstiņam tiek noņemtas analīzes. Tas tāpēc, lai viņam nebūtu stress un maksimāli nejustu dūrienu. Procedūra izdevās lieliska, kaut bija divi dūrieni, Kristofers mierīgi turpināja ēst pieniņu. Pēc pārbaudēm un procedūrām atkal iekārtojāmies gultā, iemūžinājām mūs foto par piemiņu un nodevāmies sirsnīgām sarunām.

Dina vēl pastāstīja par izsargāšanos un seksu. Izrādās, ka ja viss ir labi ar seksu var nodarboties kaut 5 dienas pēc dzemdībām. Tā patiešām bija lieliska dāvana man un vīram 😉.

Izrunājām arī , ko var darīt ar placentu. Biju arī palasījusi starptautiskus pētījumus un izlēmām pārstrādāt placentu homeopātijā.

Dina arī parādīja lieliskus vingrinājumus, kurus drīkst darīt un kas ātrāk palīdz savilkties vēderam un uzlabo fizisko formu, tai pat laikā saudzējot sievietes ķermeni. Tik forši, ka Dina ir ne tikai lieliska savas jomas speciāliste, bet gan arī sievietei un mazulītim neatsverams atbalsts un labākais padomdevējs pēcdzemdību periodā.Apzinos, ka pēdējā diena un paliek skumji, ka šis kopīgais piedzīvojums ir noslēdzies un sāksies jauna fāze. Apņemos katru mirkli ar savu bēbīti izbaudīt un iesūkt katrā šūniņā. Tā arī daru un jūtos neticami laimīga un svētīta!

Novēlu katrai sievietei ieklausīties sevī un savā bērniņā. Uzticēties sev, saviem spēkiem un augstākiem spēkiem izdarot izvēli par dabiskām dzemdībām dzemdējot mājās vai arī stacionārā ar vecmāti, kura atbalsta dabiskas dzemdības, kas sieviete dzemdē savu bēbīti pati. Kaut jums izdotos dzemdēt  pēc sava dzemdību plāna saskaņā ar sevi un savu bērniņu. Tas dod iespēju piedzīvot maģisku un svētlaimīgu notikumu padarot dzemdības par kopīgu ģimenes piedzīvojumu, kuru gribētos izdzīvot atkal un atkal! Paldies manam mīļotajam vīram, Dinai un Aigai, kas palīdzēja sagaidīt Kristoferu un piepildīt šo augstāko no sapņiem 😇🙏🥰

 Pēcvārds.

Nu jau rakstu 1,6 gadus vēlāk un šo savu stāstu izlasot šodien (18.01.2021) saprotu, ka tas man bijis brīdis pirms pamošanās. Pamošanās sev. Lai ietu savu ceļu, lai piepildītu sevi, lai būtu laimīga katru dienu. Kopā ar trešā dēla ienākšanu mūsu dzīvē gan man, gan manai ģimenei dzīve mainījusies tik ļoti, ka sirds no priekiem palecas par šo iespēju šādi spēt dzīvi piedzīvot katru mīļu dienu. Zinu, ka priekšā vēl daudz burvīgu brīžu un skaistu mirkļu. Cik labi spēt dzīvot tik dzīvi, ka sajūti katru šūnu vibrējam un apziņu, ka esi laimīga cik vien spēj panest.

K.

Atbildēt