Mīli savu Avataru!

Vīnogas, kas gatavojas… un gaida septembra beigas 🙂

Pēdējās divas nedēļas man ir bijušas transformatīvākās gada laikā. Kāds to saista ar Lauvas vārtu (8.08) priekšvēstošajām enerģijām, kāds runā par to, ka drebina pirms liktenīgajiem šī gada Rudens Saulgriežiem, kad gaidāms pamatīgs Zemes palēciens vibrācijās un mūs trennē augstlēkšanā, lai spētu pacelties līdz ar Zemi.

Viena nedēļa, pirms atbrauca grupa, man bija par fizisko ķermeni, jo tas vienkārši atteicās mani klausīt, otra, kas bija kopā ar grupu, kurā notika ļoti dažādi un ļoti individuāli procesi, man bija vecām lietām.

Katrai mūsu dziedināmajai tēmai ir daudz slāņu un līmeņu. Virsējais – redzamais- mentālais, tad emocionālais, tad karmiskais… Papildus trauma atspoguļojas arī smalkajos un fiziskajā ķermenī, kā ēna, spriedze vai bloks. Un, kad šķiet, ka esi jau daudz darījis, varbūt pat vairākus gadus par kādu tēmu aizmirsis, negaidīti izrādās ir atvēries kāds dziļāks slānis, par kuru iespējams, nebija ne jausmas.

Ir cilvēki, kam jau kā iekšējā programma ir ielikta spēja un patika rūpēties par fizisko ķermeni. Viņi to labi jūt, apčubina, priecājas par fiziskajām aktivitātēm, tādējādi arī uzpildoties ar enerģiju paši.

Taču daudz ir arī tādu, kā es, kas savu ķermeni nejūt un ikdienā par to aizmirst. Un tam ir ļoti tālu meklējami iemesli. Visbiežāk tās ir dvēseles, kuras nāk no enerģētiska tipa planētām, tām nav bāzes konstrukcijas, kas savieno ar ķermeni. Izpausties tas var ļoti dažādi, – man, kā grūtības savienoties ar to. Tas nozīmē, ka ikdienas gaitās es par to vispār neatceros, jo visu laiku esmu savos smalkajos ķermeņos ar savu uzmanību.

Apzinoties, cik svarīgi it īpaši šajā laikā ir būt klātesošai savā ķermenī, cik liela nozīme ir sazemējumam, šeit un tagad stāvoklim, enerģiju vienmērīgumam, mēģinu sevi disciplinēt un ar gribasspēku pievērsties ķermeņa praksēm, apzinātākai ēšanai, procedūrām, taču gribasspēks priekš manis ir ļoti vīrišķīga un sevi lauzoša lieta. Tāpēc man iet grūti ar to. Jo, atšķirībā no tiem, kam ir dabiski gūt prieku no kustībām, pašmasāžas, sejas kopšanas, rūpēm par ķermeni, man šādu pēcsajūtu nav. Nav ne gandarījuma, ne prieka un es ļoti vēlētos, lai tā būtu. Un, tagad jau zinu, ka neesmu tāda viena. To, kas gadiem mēģinājuši atrast veidus, kā būt harmonijā un priekā ar visu fizisko, bet neko nav atraduši, ir gana daudz. Ir daudz padomdevēju, kas dalās, kā atrast prieku nesošanas nodarbes un procedūras ķermenim, kas atraduši savu un iedvesmo citus, taču ne visiem tas ir ielikts kā enerģētiskā struktūra jau pirms inkarnācijas. Pirts un masāža ir vienīgais, uz ko es sevi varu pierunāt, uz pārējo ir jālauž un šī laušana bieži vien pazemina vibrācijās vairāk, nekā iespējamais ieguvums.

Taču es nebeidzu meklēt. Un, kad jau fiziskais ķermenis skaļi brēc un izslēdzas, tad pasaule parāda jaunu veidu.

Un tā, divas nedēļas atpakaļ es, mēģinot no rīta gultā pagriezt galvu, sajutu tādu reiboni, kas sagrieza pasauli straujā ritenī un es iekritu tādā kā virpuļakā… Vairākas reizes mēģināju pacelties, piecelties, līdz nostabilizējos un kaut kā aizklumburēju līdz tualatei. To dienu nogulēju. Nākamajā jau bija jābrauc uz Rīgu un jālido uz Gruziju, jo pirms grupas atlidošanas biju saplānojusi savas lietas.

Tā nu, atbraukusi ar taksi no lidostas, guļu gultā, galva griežas nežēlīgi, koordinācija nekāda un domāju, ko nu darīt. Kutaisi vienīgo, ko atrodu speciālistu, tas izrādās neko nesaprot svešvalodā. Negaidot palīdzība nāca no sadarbības partnera- viesnīcas direktora, kuram ierunājos, ka meklēju ārstu. Dažu stundu laikā mani nogādāja uz Tskaltubo kūrorta sanatoriju , kurā strādāja pieredzējusi ārste, kura tūlīt mani pieņēma, neatrodot precīzu cēloni, jo nevienu līdz galam, nevarēja apstiprināt, nozīmēja virkni procedūru- veselas piecas dienā: radona vannas, zemūdens masāžu, elektroforēzi, UVČ, dziedniecisko masāžu…

Lai, kāds arī būtu cēlonis vai diagnoze, tā mani piespieda būt manā fiziskajā ķermenī katru mirkli, jo bez milzu koncentrēšanās, es nespēju noiet no punkta A uz B. Procedūras visas bija par un ap fizisko ķermeni un, lai arī vēl neesmu tikusi galā ar simptomiem, uzlabojumi ir. Taču galvenais ieguvums ir tas, ka tikai tad, kad tu esi kopā ar savu Avatariņu, kā es dēvēju ķermeni, tikai tad tu to īsti vari sākt sadzirdēt…

Guļot vannās, man šķita, ka es sāku dzirdēt savu ķermeni, kurš man stāsta par savām vajadzībām un šo laiku, kad rūpēm par ķermeni ir jābūt apzinātākām, jāpāriet jaunā līmenī. Tā bija saruna, kā vēstījums arī citiem un es saņēmu atbildes uz saviem jautājumiem, kā nelauz sevi, kā palīdzēt sev un tādiem, kā man, kam nav viegli būt kontaktā ar savu ķermeni.

Es zināju, ka dažās vietās uz zemes ir avoti ar ūdeni, kas ir viegli radioaktīvs- bagātināts ar urānu un radona gāzi, taču nekad nebiju interesējusies dziļāk. Arī 10 gadus braucot uz Gruziju, kas bagāta ar ļoti dažādu veidu un pielietojuma avotiem, biju bijusi gan Tbilisi sērudens pirtīs, gan Borjomi ūdens procedūrās, gan dzērusi īpašo sastāvu ūdeņus Sairme kūrortā, kas specializējās uz dziedināšanu caur iekšķīgo lietošanu, un, lai arī vairākas reizes biju un pat uzturējos Tskaltubo, nevienu no sanatorijām apmeklējusi nebiju.

Un te nu es guļu, radona vannā…silts caurtekošs ūdentiņš maigi skalojas gar ķermeni, pārklājot to ar miljons maziem burbulīšiem… Un jūtu kā ķermenis man pateicas un rāda, ko šī procedūra tam dod. Es redzu, kā bagātinātais ūdens iedarbojas uz šūnām, mobilizē tās, baro, aktivizē, kā stimulē izvadorgānus un ļoti spēcīgi iedarbojas uz nervu sistēmu… Tāds vieglums, pacēlums, miers… Un miegs pēc tam 🙂

Tikai pēc otrās vannas un tās efekta, ez izlēmu parakties internetā, lai atrastu informāciju par šo brīnumaino ūdeni. Tās ir daudz 🙂 Taču vislielāko apstiprinājumu efektam un spēkam, es saņēmu no divām sievietēm, ar kurām iepazinos, un, kuras brauc regulāri.

Viena no viņām atbrauksusi reiz no Azerbaidžānas, meklējot veidu, kā tikt vaļā no hroniskām locītavu sāpēm, izejot kursu un divu mēnešu laikā no tā, ne tikai pilnībā tikusi vaļā no sāpēm, bet arī pamanījusi kā atjaunojas āda, enerģija un patiešām, viņa man izskatījās desmit gadus jaunāka, nekā bija īstenībā.

Visa cita starpā, tieši vannās guļot, tās radītajā atslābumā, nāca ļoti daudz ideju un izpratnes par daudziem dzīves jautājumiem. Tajā skaitā, es pieņēmu lēmumu, ka regulāri organizēšu tūres/kūres uz šīm dažādajām Gruzijas dziednīcām. Un sākšu tieši ar Tskaltubo. Jo grupām vienmēr ir labāki piedāvājumi, plus manas iestrādes ļauj ļoti daudz ko piedāvāt papildus- veselīgu ēdienkarti, papildus pieaicinātus speciālistus, nodarbības, meditācijas… Tādejādi sniedzot ne tikai dziedināšana, lutināšanu un labsajūtu ķermenim, bet arī dvēselei un garam.

Uzpiežot uz šī linka, Tu vari apskatīt plāniņu un, ja uzrunā, arī pieteikties!

Piecas dienas es pavadīju rūpēs par sevi un savu veselību, jutu kā stabilizējos, un pieteicos vēl uz divām dienām, kas man bija atlikušas līdz probraukšanai. Kopā ar mani pieteicās visa mana daudzskaitlīgā grupa! 🙂 Sajuta un izbaudīja, piepildījās ar prieku un labsajūtu…

Šāda tipa sanatorijās ir pieejams ļoti plašs medicīnisko , fizikāli un spa, kosmētisko un citu procedūru klāsts. Uz vietas esošie ārsti konsultē un iesaka pašu labāko. Arī naudas ziņā tas ir krietni pievilcīgāk. Piemēram, 20 min zemūdens masāža radona vannā, maksā 4,50 eur un par 20-30 eur/d ir iespējams salikt sev vannas, dūņas, aplikācijas, fizioterapiju un vēl sejas masāžu varbūt 🙂

Pēdējā dienā es apjautu, ka man ir parādīts visefektīvākais un piemērotākais mans un mana avatara sadarbības modelis, ko ieviest savā dzīvē. Regulārās, vismaz pāries reizes gadā 7-10 dienu kūrītes, kuru nedēļas dzīvošanas un procedūru izmaksas ir 3 masāžas Rīgas Spa Centros 🙂 Un vēl es sajutu milzīgu vēlmi dalīties … Jau uz vietas esot, izklāstīju savu ideju menedžerim un sanatorijas direktorei, saņēmu lielu atbalstu un labu cenu piedāvājumu grupām, kam pievinoju vēl savas idejas, konceptu un…pat receptes 🙂

 

Tāds lūk, manu meklējumu atradumu ceļš, mācoties mīlēt savu ķermeni, savu avatariņu! tas ir arī stāsts par to, ka viena recepte un veids neder visiem. Katrs mēs esam unikāli, no savas planētas un nedrīkst pārstāt meklēt veidus, kā atbalstīt sevi, kā izbaudīt sevi un sadarbību starp visām mūsu daļām- Ķermeni, Dvēseli un Garu!

Varbūt kāda ideja noder arī Tev! Sirsnībā- Inta

 

Atbildēt