Augam spēkā

Vēl vakar un aizvakar svētlaimīga staigāju, jo biju pabeigusi savu lielo rakstāmo- Pārcēlāja Dienasgrāmatu un atdevusi pēdējos labojumus redaktorei, lai jau pašlaik tā maketētos, bet uz novembra pēdējo dekādi ieraudzītu dienasgaismu. Likās, nu jau varu no rakstīšanas atvilkt elpu kādu laiku, jo dienasgrāmatu jau zinu, ka turpināšu. Taču nē. Šorīt tā vietā, lai ķerots klāt mājas pārkārtošanai uz ziemas sezonu, pieķeru sevi pie tā, ka apsēdos, lai kaut ko uzrakstītu.

Sen neko blogā neesmu likusi, jo savu sakāmo pēdējo pusgadu izrakstīju dienasgrāmatā, ko pēdējā brīdī izlēmu publicēt, un izrunāju savos Youtube un citos video.

 Lai arī vasarā pateicu, ka nekādas enerģētiskās prognozes vairs nerakstīšu, jo tagad tik ļoti katram viedojas viņa paša realitāte, ka izvilkt kādu kopēju vektoru ir kļuvis neiespējami- tā ir tāda bakstīšanās uz labu laimi, kas pēc varbūtības principa dažiem arī trāpa. 

Jā, bija laiks, kad pati ļoti sekoju šīm prognozēm, lai saskaņotu, cik tās darbojas manā dzīvē un saskan ar manu iekšējo sajūtu. Pēc tam šo savu iekšējo sajūtu sāku aprakstīt, lai saprastu, cik lielā mērā jūtu un varu saskaņoties ar ārpusē notiekošajiem enerģētiskajiem procesiem. Pašlaik tas vairs nav aktuāli ne man, ne lielākajam vairumam no tiem, kas palikuši manā lokā.

Mans pārcēlāja darbiņš tuvojas beigām, – procesu daļēji aprakstīju grāmatā, bet es pamazām pārkvalificējos dzīvei uz Jaunās Zemes. 

Šobrīd, kad rakstu (24.10.2020) ir diena, kad spēkā stājās atkal virkne stingrāku ierobežojumu un šūpošanās sabiedrībā, tās šķelšanās, neapmierinātība aug augumā. Daudzi nevar izlemt- pretoties un pastāvēt par savu taisnību un brīvību, vai padoties mīļā miera labad. 

Neviens vairs nevar norobežoties un teikt: politika uz mani neattiecas- pasaules politika ir ienākusi ikviena dzīvē un spēcīgi ietekmē gan sadzīvi, gan darba jomu, gan – pašu galveno- brīvību.

Domāju, ka ikvienam pienāks brīdis, kad savs Jā, sava izvēle būs jāpasaka skaļi, nevis pie sevis jānomurmina maskā. Jo brīvā griba ir likums, ko ievēro pat debesīs. 

Brīvā griba ir svēta un jārespektē pat to brīvā griba, kuri pārvalda šo pasauli un izsūta valstu valdībām direktīvas, kas jādara. Arī tiem, kuri svēti tic televizoram, vakcīnu un masku spēkam, kuri ar putām uz lūpām aizstāv savu taisnību. 

Vislielākā sāpe ir ar remdenajiem, kuru vienīgā griba ir, lai viņus neaiziek, kas gatavi jebkam- pat, ja paši domā savādāk. Vai mēģina domāt… Šī masa ir liela un neļauj kolektīvajai realitātei veidoties vienā vai otrā virzienā, neļauj attīstīties, eskalēties… Diemžēl, neko negribēt, arī ir izvēle…

Tiem, kam rezonē manas pārdomas, vēlos teikt tikai vienu aktuālu lietu, ko jūtu patlaban. Lai arī palieku pie sava, ka katram ir jāuzdod sev jautājums, ko es varu darīt, lai pasaule kļūtu par gramu labāka, šobrīd vēl nav laiks atklātai pretstāvēšanai fiziskajā līmenī

Šobrīd process formējas smalkajā līmenī. Katram sevī ir jāpauž stingra sava pozīcija, savas izvēles savā brīvā griba, pat, ja līdzsvara saglabāšanas dēļ nākas uzvilkt masku. Tāpat tiem, kas tic, ka pastāv Augstāki Spēki ārpus mūsu fiziskās realitātes, ir jāpiesauc, jāpieaicina tie palīgā. Tas tagad ir ļoti svarīgi, jo bez mūsu aicinājuma, iejaukšanās nevar notikt, jo tiek respektēta mūsu brīvā griba tikt galā pašiem.

Ar šo vēlos teikt, ka līdz Ziemas Saulstāvjiem derētu darīt visu iespējamo, lai saglabātu savu mieru, savu centru, lai nevairotu nekādas negācijas- ne komentāros, ne uz ielas, ja kāds prasa uzlikt masku, ne iekšēji cepoties par visu notiekošo. Nekādi nestiprināt un nevairot tumsu, kura tagad tiek izspiesta uz āru un ir ļoti daudz.

Tā top arvien vairāk redzama un tas, kas nāks gaismā tuvākajā laikā, ļoti daudziem liks sarkt un kaunēties par saviem vārdiem, par savu nostāju un tuvredzību. Mēs ieraudzīsim, cik tās ir daudz arī tur, kur domājam ir gaismas oāze. Ilūzijas bruks un maskas kritīs- tiešā un pārnestā nozīmē. Pieļauju un ceru, ka jau pavasarī mēs iesoļosim krietni redzīgāki.

Šis ieraksts būs publisks, tādēļ detaļās neiegrimšu, vien teikšu, ka līdz Ziemassvētkiem, pat līdz februārim, iespējams, labāk ir fokusēties uz visu skaisto, ko pats sev vari sagādāt. Ja jūti, ārpus notiekošais tevi izsit, ietekmē, – atslēdz to. Neej sociālajos tīklos, nelasi ziņu portālus, neiesaisties diskusijās, kuras atņem tev tavu spēku un pazemina vibrācijas. Sevi sargājot, tu nevairosi negācijas un tas jau būs nozīmīgs ieguldījums kopējā stāvokļa uzlabošanā, jo viena maza svecīte, viena gaismas vienība var izgaismot lielu apjomu tumsas.

7.oktobrī ļoti spontāni ieliku klātienes satikšanos, jo plānojot novembri,  skaidri sapratu, ka nebūs. Ka klātienes satikšanās vairs nebūs iespējama. Jo tieši klātienes satikšanās laikā, kad satiekās ar brīnišķīgu mērķi- piepildītām sarunām, sadziedāšanai, radošām nodarbēm, tiek ģenerēta gaismas enerģija, kas ietekmē kopīgo lauku, tāpēc to ir jāaizliedz. Kopā darīšanai ir liels gaismas spēks. Arī bērni pulciņos ļoti spēcīgi rada šo gaismas lauku. Tagad ir atļauts tikai attālināti iekalt informāciju, kas enerģiju atņem, un nekas, kas piepilda vairs atļauts nav. Globālie matricas režisori ļoti labi izprot šos likumus un katram ierobežojumam ir daudz vairāk iemeslu, nekā mums varētu izskatīties.

Ir laiks mazām klātienes grupiņām, uz ko es mudinu – kopēji pārgājieni, dzejas, dziesmu un stāstu vakari, pirts rituāli, – meklējiet šīs iespējas, tiecieties viens pie otra mājās, -tas ne tikai dos prieku pašiem, bet palīdzēs pasaulei un kopējam laukam vairāk nekā variet iedomāties.

Taču galvenais impulss, kādēļ es šodien izlēmu uzrakstīt ir tas, ka tuvojas viens ļoti dulls pilnmēness ar Hellovīnu un vēl virkni nopietnu enerģētisko aspektu komplektā. Mīļie, neieslīgstot detaļās, ļoti lieku jums pie sirds, izdomāt kādu alternatīvu aizraujošu pasākumu kopā ar ģimeni, lai pārmotivētu bērnus piedalīties šajā tumsas orģijā. Šogad tā būs daudzreiz graujošāka. Situācija pasaulē ir izspiedusi uz āru milzīgu daudzumu ne tās labākās enerģijas, kura ir jātransformē, un tieši šis veļu laiks ir laiks, kad priekškars starp astrālo un fizisko pasauli ir vaļā. Tā kā tik bagātīgi klāts galds sen nav bijis, tad uz šo ballīti ieradīsies…es nemaz negribu domāt kas un cik. Pat, ja tu neizproti šos procesus un tev šķiet dīvains mans aptuvenais skaidrojums, – iespējams, ka vienkārši vari sarīkot ģimenes svētkus vai ekskursiju uz laukiem? Taču, ja palieciet pilsētā, labāk būtu palikt savā dzīvoklī, dedzināt sveces un sarīkot kādu jauku vakaru kopā ar ģimeni vai draugiem, cepot picas un skatoties pozitīvas filmas

Vismazāk es gribētu kādu biedēt, jo liela daļa jau no mums zina, kā aktivizēt savu iekšējo spēku un, ka ar visu var tikt galā, tomēr citreiz tak labāk ir nemaz neiekulties tajā, ar ko pēc tam jātiek galā :), vai ne?

Pēc jaunā gada plānoju pavisam atkabināties no manipulatīvajiem sociālajiem tīkliem, un man ir prieks par aktivitāti Telegram kanālā. Arī pati esmu piesekojusi Telegrammā tiem kanāliem, kuri rezonē un vēsta neatkarīgi no globālā diktāta.

 Pienāks brīdis, kad katram no mums būs jāpieceļās kājās un jāpauž sava brīvā griba, pasakot tam, kas ir mūsu vērtības, untam, kas ir pret iekšējo pārliecību. Tā būs mūsu pārbaude. Pārbaude mūsu ticībai un …drosmei. Bet līdz tam vēl ir kāds laiciņš. Gatavojamies un augam savā spēkā. Esam!

Inta
https://t.me/sirdscels
https://taplink.cc/intabluma


Parunāsim par aktuālo bērnu skološanas jomā

Daudziem vecākiem šī diena ir nākusi kā atpestīšana no tā haosa, ko daudzās mājas ienesa negaidītā mājmācība/tālmācība. Nebija gatavi ne vecāki, ne skolas, ne, protams, arī paši bērni…

Domāju, ka par esošo sistēmu, apmācību modeli, pieeju un nākotni šajā sistēmā ir aizdomājušies daudzi vecāki. To nojaušu arī pēc tiem jautājumiem par manu pieredzi, kas pēdējā laikā atkal nāk vairāk.

Tagad, kad priekšā ir lēmuma par bērnu nākamo gadu izglītošanu pieņemšanas laiks, pastāvot arī lielai varbūtībai, ka esošā situācija pasaulē var turpināties/atkārtoties, redzu, ka daudzi vecāki ir jau ieraudzījuši visas iespējas, ko dod attālināta mācīšanās/pašu strādāšana, sapratuši, vai tas viņiem un viņu bērniem der, vai tieši otrādi. Taču daudzi vēl ir pārdomās.

Visu šo iemeslu dēļ, arī ieraugot jauno rooms rīku feisbukā, nolēmu ēterā dalīties savā pieredzē ar bērnu tālmācībā un pieaicināt divas lieliskas mammas- Agnesi un Lieni, kurām abām ir dvīnes, pie tam, katra no tām ir izvēlējusies savu apmācību modeli- viena dvīne mācās klātienes skolā, otra- tālmācībā. Agnese ir 4 bērnu māmiņa ar ļoooti lielu bērnu skološanas pieredzi dažādās skolās, Liene -5 bērnu māmiņa, ļoti dažāda vecuma bērniem (divi jau pieauguši, divas- skolnieces, viens- maziņš), kuros ļoti labi var redzēt, cik atšķirīgi ir tie bērni, kas nāk katrā desmitgadē…

 Otrs plānotais ēters ir ar pašiem jauniešiem, kuri mācās tālmācībā. Šajā ēterā piedalīsies, savu pieredzi stāstīs un uz jūsu jautājumiem atbildēs mana jaunākā meita- Ieva Vītola, kura mācās Rīgas Komercskolā un šogad apvienoja 10. un 11.klases vienā gadā, un Dante Pecoli, kurš ar ģimeni daudz ceļo, jau no agriem pusaudžu gadiem realizē savus talantus uz skatuves, mācās Rīgas Tālmācības vidusskolā. Abiem jauniešiem patlaban ir 17 gadi un viņi pabeiguši 11.klasi. Iespējams, ka viņiem pievienosies vēl kāds,- droši variet arī ieteikt kādu aktīvu jaunieti, sportistu vai ceļotāju, kurš būtu gatavs nākt ēterā kopā ar mums.

Abi šie ēteri notiks Fb grupā Jaunie Bērni: https://www.facebook.com/groups/654577151656028/ 

Tuvākajās dienās es precizēšu ēteru datumus un laikus.

Esmu daudz rakstījusi un runājusi par jaunajiem bērniem, esošu skolu sistēmu, to neatbilstību esošajam laikmetam un bērnu vajadzībām. Zemāk iekopēšu saites uz rakstiem un video, lai aktualizētu tēmu un to griezumu, kādā es pati skatos uz šo laiku, bērniem un izglītības sistēmu. Raksti ir tapuši ilgākā laika periodā, tādēļ tagad, protams, arī mans redzējums ir pamainījies/aktualizējies.

ŠEIT, viens video, ko daudzi ir redzējuši, bet ļoti labi parāda esoši situāciju. Ik pa laikam ieteicams atkal noskatīties:

https://www.facebook.com/watch/?v=665975663570898

 2,5 gadus atpakaļ es organizēju divu dienu forumu, kurā pulcējās dažādu alternatīvo skolu un apmācību modeļu pārstāvji, vecāki un bērni. Šajā forumā dalībnieki uzdeva jautājumus arī manai jaunākajai meitai Ievai, kura bija pārgājusi no parastās skolas uz tālmācību. Toreiz viņai bija 15 gadi:

https://www.youtube.com/watch?v=_Uy4SqAvsjA&t=1532s

 Šeit viena mana video saruna/atbildes uz jūsu jautājumiem par šo tēmu:

https://www.youtube.com/watch?v=9x5JaERCub0

Te raksti no bloga:

https://sirdscels.lv/wp/2017/04/06/par-nakotni-jaunajiem-bernie/

https://sirdscels.lv/wp/2018/02/07/par-nakotni-musu-berniem-2/

https://sirdscels.lv/wp/2018/11/21/laut-bernam-but-briva/

Par izaugušiem ”jaunajiem bērniem”:

https://sirdscels.lv/wp/2019/07/30/jaunas-pasaules-vestnesi/

 Manas vecākās meitas Kristas un znota Kristapa aktivitātes jaunajiem bērniem:

Blogs: https://kkstudija.wixsite.com/jaunieberni

FB lapa ar informāciju par nometnēm un pārgājieniem: 

https://www.facebook.com/kkstudija/

Esam un ejam kopā! Jaunumi un ziņas – viss aktuālais Telegram Kanālā: https://t.me/sirdscels 

Inta

 
 

Iznākusi Sala Rakeli grāmata ”Zeme Mostas”

Pirmo Sala Rekeli grāmatu izlasīju vairāk kā desmit gadus atpakaļ, savā garīgo meklējumu aktīvākajā fāzē un tā man izraisīja sava veida sprādzienu smadzenēs, kur vieta bija gan šaubām un neticībai, gan iekšējām gavilēm no sajūtas, ka saliekās tik daudzus gadus savu vietu meklējošo puzles gabaliņu.

Aptuveni piecus gadus atpakaļ izlasīju vienu no pēdējām autora grāmatām ”Dvēseles integrācija” un dziļi sajutu, ka tajā ir viss, kas jāzina par garīgās transformācijas ceļu. Tad es arī uzrunāju autoru par šīs grāmatas izdošanu Latvijā. 

Toreiz saņēmu atbildi, ka jāsāk būtu ar kādu no iepriekšējām, kuras satur bāzes informāciju. Pārdomājot visu, sapratu, ka īsti vēl neredzu auditoriju, – cilvēkus, kas būtu gatavi uztvert šāda līmeņa informāciju, kura savā ziņā apgāž gan vispārpieņemto zinātnisko, gan reliģisko pasaules uzskatu, gan vienlaicīgi zinātni un garīgumu sintēzējot vienā veselumā.

Pagāja vairāki gadi un pagājušā (2019) gada nogalē liktenis piespēlēja man iespēju organizēt Sala Rekeli vizīti Latvijā un doma par grāmatu izdošanu atgriezās. 

Tagad, mīļais lasītāj, tu rokās turi ļoti īpašu materiālu, kas ļaus tev paraudzīties uz pasauli un tās uzbūvi no skatupunktiem, par kuru eksistenci iespējams, pat neaizdomājies.

Vai tam visam var ticēt, tu varbūt jautāsi? Pašam autoram ir pavēstīts, ka viņa informācijas ticamība ir 82% robežās, kas ņemot vērā mūsu cilvēcisko spēju ierobežotību izprast un interpretēt sarežģītās Visuma konstrukcijas, ir visai pieņemams procents.

Ja jautātu manu viedokli, tad ar to ticēšanu vai piesliešanos kādām teorijām, vispār vajadzētu būt uzmanīgiem. Kā saka viedie: ”Netici nevienam, apšaubi visu!”, jo tieši šī pieeja ļauj palikt elastīgam, izzinošam un tieši savu redzējumu meklējošam un veidojošam. 

Šī grāmata un tajā ietvertā informācija spēcīgi paplašina to diapazonu, kurā mēs varam turpināt augt un meklēt atbildes. Mēs sākam aizdomāties daudz, daudz tālāk par savām sētas durvīm: mūsos parādās jautājumi, kuri nostrādā kā pieprasījums Visumam pēc atbildēm. Ja ir iekšējais pieprasījums, tad tieši mums atbilstošākās atbildes atradīs ceļus, kā nonākt pie mums,- šajā grāmatā vai citos veidos.

Autors ir cilvēks ar zinātnisku prāta uzbūvi un samērā tehnisku valodu, tādēļ, mūsu komandai, bija īsts izaicinājums sameklēt atbilstošāku un labskanīgāko tulkojumu. 

Mēs piegājām samērā brīvi un radoši teksta tulkojumam, ar galveno mērķi padarīt to maksimāli viegli lasāmu un uztveramu, vielaicīgi saglabājot autora stilu un nodotā vēstījuma būtību. 

Šīs grāmatas izdošanas pamatā ir dziļa iekšējā vajadzība to darīt, sajūta, ka ir īstais brīdis tai ieraudzīt dienas gaismu tieši šajā laikā un tieši šeit, Latvijā.  

Esmu ļoti pateicīga grāmatas tulkotājai Ilzei Trēziņai par viņas drosmi mesties iekšā tik savdabīgas tēmas un nebūt ne vienkāršas valodas tulkošanā, un redaktorei  Sanitai Dāboliņai, kuras profesionalitāte no jebkura teksta var uzburt valodas šedevru, vienlaikus saglabājot sākotnējo, autora ielikto vārda būtību un spēku!

Sala Rekeli darbi ir dziļi transformatīvi un tas neattiecas tikai uz mentāli informatīvo slāni. Katra rindiņa papildus informācijai, nes un translē enerģiju, kura darbojas visos mūsu plānos un līmeņos. Papildus visam grāmatā ir ārkārtīgi daudz prakstiski pielietojamas informācijas: dažādas terapeitiskās metodes un prakses, ko izmantot savā garīgās izaugsmes un pasaules izzināšanas ceļā.

Mani pašu ļoti uzrunā autora praktiskā pieeja, ideja par to, ka mēs šeit esam nākuši, lai apvienotu sevī visus aspektus- materiālo, dvēselisko un garīgo. Ideju par to, ka nekas nav mazsvarīgs, vai lieks, ka visam ir vieta un tieši sinerģija, visu aspektu savienošana ir laimīgas un harmoniskas dzīves atslēga.

Tāpēc šajā grāmatā būs daudz interesanta par naudu un biznesu, attiecībām, sabiedrībā notiekošajiem procesiem, politiku un tās peripētijām, garīgumu, un nākotnē iespējamajā šo visu jomu attīstības scenāriju modelēšana.

Protams, ka nākotne ir mūsu pašu rokās. Mēs katru brīdi to radām ar savu iekšējo esības stāvokli. Lielākajai daļai no mums ir jāiziet cauri tai zonai, kurā prāts pieprasa visu zināt, saprast un uzbūvēt savu unikālo pasaules redzējuma modeli, kurā ir harmoniski būt. 

Ja grāmata ir nonākusi pie tevis, tad pilnīgi noteikti, tā palīdzēs tev pietuvoties tavai paša patiesībai, pat, ja tie būs tikai papildus jautājumi…

Dziļā pateicībā par to ceļu, kuru kopā ejam,

Inta Blūma

CITĀTI, SATURS UN INFORMĀCIJA PAR AUTORU MEKLĒJAMS ŠEIT: www.facebook.com/SalRacheleLatvia/

GRĀMATU VAR IEGĀDĀTIES JĀŅA ROZES GRĀMATNĪCĀS. 

Atbildība par realitāti, ko radām

Fragments no maija enerģiju apskata, ko rakstu Sirds Ceļa klubiņam:

…Man virsrakstā uzrakstījās klusums pirms vētras, bet tad atnāca šis otrs redzējums, par sēklu, kas aug tumsā un vēl tikai gatavojas izdīgt un ieraudzīt saules gaismu. Padomāju, kurš būtu vairāk atbilstošs un sapratu, ka abi, -tikai kā nu kuram tiks.

Individuāli jau notiek šie satricinājumi, kaut kopējais enerģētiskais fons vēl ir pilns ar gaidām, ar domām, kad tad beidzot viss atgriezīsies vecajās sliedēs, kad atkal varēs turpināt…

Vēl vairums nesaprot, ka daudz kas ir jau beidzies.

Vēl es domāju par sabiedrības lielākajai daļai slēptajiem procesiem, kas notiek aizkadrā ļoti aktīvi. Domāju par tiem, kas uzdrošinās šo, no medijiem atšķirīgo, redzējumu publiskot, kas ir svarīgi, bez šaubām, lai mudinātu cilvēkus domāt, domāt pašiem! Tādu drosminieku paliek arvien vairāk. Es pati līdz šim par to esmu tikai ļoti šaurā lokā, klubiņā dalījusies vai ”ilūzijas” tipa vebināros. 

Tagad, kad arvien vairāk redzu šo enerģētisko realitātes veidošanās pusi, vairāk saprotu, cik no katra paša iekšējā stāvokļa ir atkarīga viņa realitāte, bet kopējā no vairākuma… Vienu brīdi kļuva neomulīgi un atkal sajutu vajadzību dalīties ar informāciju par aizkulisēs notiekošo, tāpēc ierunāju vienu nelielu video no meža pastaigas krievu valodā, ko ieliku savā Telegram kanālā… 

Teju visi domā par to, kad šī vīrusa epopeja beigsies un sāksies kustība, es arī, gatavojoties jums šeit rakstīt, mēģināju sajust, kad, kad tad? Taču uz tuvāko laiku rādās klusums tajā, kas attiecas uz masveidīgu ierobežojumu noņemšanu, kustība turpina notikt aizkulisēs- Ailons Masks laiž satelītus, Bils Geits turpina savus plānus, Amerikas prezidents -savus, utt… Mazās valstiņas klausa pavēlēm… Tomēr insaideru informācija arvien vairāk sāk izlauzties caur MSL (masu saziņas līdzekļu) uzpūstās miglas, liekot arvien lielākam cilvēku daudzumam sākt uzdot jautājumus: varbūt viss ir tomēr savādāk? Varbūt nav tā, kā mums te stāsta? Ja sāk domāt, tad sāk arī saprast, ka kaut kas neiet kopā…

Lai arī kādi plāni būtu pasaules varenajiem, lai arī kādu realitāti tie vēlētos šeit uz zemes radīt, katrai dvēselei eksistē sava brīvā griba un paralēlās vibrāciju frekvencēs, vienā laiktelpā var pastāvēt dažādas realitātes. Tās jau tagad pastāv. Tagad, kā nekad svarīgi ir palikt savā frekvencē, nepievienojot savu enerģiju tiem scenārijiem, kuri pašlaik formējas un tiek uzspiesti no informatīvās telpas mūsu prātiem. Tu vari zināt, būt lietas kursā, izpētīt, pārdomāt, izprast, taču vienlaikus palikt vērotāja pozīcijā, nešūpojoties savās emocijās, nešūmējoties, nebaidoties, paliekot stipram savā iekšējā pārliecībā par savu paša realitātes izvēli. 

Ja es izvēlos dzīvot pasaulē, kurā nav piespiedu vakcinēšanas, čipošanas, totālas smadzeņu skalošanas, tad neviens to man nevar uzspiest no malas. Ja vien es nenoticēšu un nesākšu baidīties, nesākšu daudz par to domāt un uztraukties, tādejādi savu enerģiju pievienojot šim scenārijam, gan stiprinot to, gan piesaistot sev.

Taču tev blakus var būt ļoti daudzi, kas atdodas šīm enerģijām, paši nesaprotot, ko dara, pietuvina it kā sev nevēlamo realitāti. Mūsu ticība rada mūsu realitāti,- tā ir sena un universāla patiesība. Kam tu noticēsi, tas arī materializēsies tavā dzīvē.

Realitāte ir daudzdimensionāls jēdziens. Tā nesākas un nebeidzas ar mums redzamo, vai materiālajā pasaulē izpausto.

Tikko kādam iešaujas galvā kāda ideja, tā jau parādās kā radīta realitātes laika līnija, kā potenciāls. Tā jau ir izpausta, tā jau pastāv. Vai tā realizēsies fiziskajā plānā ir atkarīgs no tā, cik daudz šai idejai būs enerģijas.

Tādēļ tiem, kam pieder masu saziņas līdzekļi, spēj realizēt visabsurdākos plānus. Vienkārši pasniedzot to milzīgam daudzumam cilvēku, kas tam notic, tādejādi nobalsojot ar savu enerģiju, ar savu dzīvības spēku par kaut ko pat absolūti stulbu, kas iepakots kāda zinātniska pētījuma, vai sabiedrības labuma ideoloģiskajā papīrītī.

Šodien, kā nekad agrāk ir nepieciešams ieslēgt domāšanu, kas iet roku rokā ar intuīciju un iekšējo sirds vadību, vienlaikus paliekot savā realitātē, savā sirds frekvencē ar vektoru un skatu uz Augšu. Uz to nākotni, kurā vēlamies redzēt sevi un savus bērnus.

Un, tā nav egoistiska pozīcija, kurā tu izvēlies savu realitāti, vielaikus ļaujot citiem izdarīt savas izvēles, tieši tava stabilitāte ir tā, kas savienojoties ar tādu pašu, apzinātu cilvēku stabilitāti, spēj izdarīt ļoti daudz, lai kopējā izpaustā vairākuma realitāte būtu pēc iespējas harmoniskāka un gaišāka.

Vai ir jādalās ar informāciju par čipošanu, 5G, un citu alternatīvu skatījumu, kas spētu atvērt televīzijas un MSL hipnotizētos ļautiņu prātus? Pašlaik es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi kopējai realitātei. Tomēr, pirms to darīt, katram ir jāuzņemas atbildība, vai viņš nesēj bailes, vai nepievērš citu cilvēku enerģiju tieši šiem scenārijiem? Lielākā daļa to, kas ar tādu aizrautību, atrodoties cīņas pozīcijā, karo ar tumsu, iluminātiem, reptīļiem, 5G, utt.,esot pārliecībā, ka kalpo gaismai,  neapzinās, ka īstenībā ir tādi kā aģenti, kas vāc, piesaista enerģiju no citiem cilvēkiem, palielinot iespējamību, ka realizēsies tieši konkrētās ”sazvērestības teorijas”. 

Tas ir īsts izaicinājums, manuprāt, vienlaikus palikt ar skaidru izpratni par visiem procesiem pašam, palīdzot nostabilizēties arī citiem. Parādīt visus iespējamos realitātes attīstības scenārijus, tajā pat laikā uzsvaru liekot uz to, cik svarīgi ir izvēlēties un noticēt savējam. Lūk, te parādās tava atbildība. Visam, ko tu dari, domā, ar ko dalies tālāk ir sekas. Un ir rezultāts. Vai esi aizdomājies, kāds tas ir?

Ļoti gribās likt katram pie sirds: katru brīdi atceries, kas tu patiesībā esi! Atceries, ka tev ir brīvā griba! Atceries, ka esi daļa no Radītāja ar to pašu potenciālu un īpašībām! Atceries, ka ticība rada realitāti! Izvēlies, kam ticēt un ko manifestēt!

Domā! Domā, ko tu dari! Dari!

Esam,

Inta

Laiks savākt sevi atpakaļ

Tiešā un pārnestā nozīmē.

Ne tikai ir pienācis īstais brīdis, lai savāktu sevi, savu enerģiju atpakaļ, bet tam patiešām ir parādījies laiks…

Atzīstos, ka man datorā un virtuālajā pasaulē ir bardaks… Man ir žēl laika, lai sakārtotu, izmestu lieko, vienkāršāk šķiet, mainot ierīci visu veco hlamu pārmest uz kādu ārējo datu nesēju… Un turpināt kaut kādā atvilknē to glabāt…

Pat zinot, ka tad, ja nav noticis šis izmešanas/atbrīvošanās fakts, reāli daļiņa no tevis uzglabājas šajā atvilknē iemestajā cietajā diskā, pat šī fakta zināšana nebija mani pietiekami nomotivējusi. Tā taču mums bieži gadās, vai ne? Kad visu labi zinām, bet ar to darīšanu ir kā ir…

Tā nu pienāca diena, kad feisbukā ieraudzīju ciparu 5000 draugu sadaļā, un sapratu- tā diena ir pienākusi! 🙂 

Apjēdzot, cik daudz enerģijas mums paņem sociālie tīkli, it īpaši FB, es jau laicīgi vairāk kā gada garumā optimizējos, meklēju dažādas alternatīvas un modernākus risinājumus visam, kas saistās ar komunikāciju ar savējo loku…

Pietam, jau pāris reizes esmu izmesta no FB kādu mistisku vadlīniju pārkāpumu dēļ, neskatoties ar to, ka cenšos ar sistēmu pa labam, kaut arī mūsu vadlīnijas pavisam neiet kopā :):):)

Ta-dā! 5000 un ir iespēja tikt vaļā no sava svešu un dažādu enerģiju pārpildītā profila, pārveidojot to par lapu, kur tomēr ir pavisam cits princips. No malas varbūt tas šķiet pat grūti atšķirams, taču enerģētiskajā ziņā, tas ir pavisam kaut kas cits…

Nebiju gan paredzējusi, ka privātajā profilā visi ”draugi”paliks un nāksies tos dzēst manuāli, pietam fb neatļauj vairāk kā notiektu skaitu vienādu darbību dienā darīt (atkal uzrāvos uz bloķēšanu), tomēr šī monotonā un no vienas puses apnicīgā dzēšana, kurai es veltu katru rītu stundu (kādus 200-300 var izdzēst), ļauj daudz ko pārdomāt un daudz ko sajust.

Tikko, kā izveidoju lapu, tā sajutu milzīgu enerģijas pieplūdumu!!! Atnāca izpratne, ka, apstiprinot cilvēku virtuālos draugos, mēs sasienam ar viņu saiti, izveidojam saziņas kanālu- viņi var mums rakstīt, komentēt, smelties no tā, ar ko mēs dalamies, utt. Tas jau nebūtu nekas slikts, ja būtu harmoniska energoapmaiņa un arī es saņemtu to, kas mani interesē šādās draudzībās. Taču FB algoritmi paši izvēlās, ko man redzēt un par ko man interesēties. 

Jebkuras darbošanās pirmsākumos, mēs vienpusēji ieguldamies, lai iegrieztu enerģētisko virpuli- tas ir normāli. Svarīgi ir sekot līdzi, lai tas griežas tev harmonisā veidā un nepaliek par atvaru, kas iesūc tavu enerģiju un laiku…

Īstenībā es ārkārtīgi daudz kam nebiju pievērsusi uzmanību. Piemēram tam, cik liels ir reklāmu īpatsvars, cik liels ir tas info apjoms, kas parādās no tām lapām un grupām, kurās esmu… 

Pie reizes pieķēros arī šim saturam, un teikšu godīgi- vismaz pusi no grupām un lapām, kam es sekoju, es neatceros, ka būtu labprātīgi to izvēlējusies! 

Pēc katras dzēšanai veltītās stundas, es nočekoju savu iekšējo stāvokli un sajutu, kā mana enerģija atgriežas. Saprotu, cik ļoti nemanāmi un dziļi mani fb bija ievilcis, un, ka zināmā mērā es biju ilūzijā par to, ka es tur visu kontrolēju, jo kontrolēju tikai laiku, ko tur pavadu… Nē, mīļie, runa nav tikai par laiku…runa ir arī par satura kvalitāti, kas arī tevi gribot vai negribot skar un ietekmē…

Lai arī diezgan mehānisks un neradošs šis tīrīšanas process, tas ir ārkārtīgi svētīgs. 

Vairāk kā desmit gadus es biju apstiprinājusi draugos tik daudz dažādus un svešus cilvēkus ar domu, ka viņiem var noderēt tas, ko daru, bet īstenībā viss ir savādāk. To ko daru, var atrast manos citos resursos. Pati apstiprināju un tad pati žēlojos, ka pēc ierakstiem vai pēc mēness fāzēm pēkšņi netiku galā ar milzīgo aktiviāti personīgajā telpā, lasot un atbildot uz vēstulēm. Dusmojos uz cilvēkiem, ka tā vietā, lai saņemot no manis manu ieguldījumu raksta vai video veidā, pateiktu elementāru paldies, viņi vēl mēģina izsist personīgu uzmanību, savu problēmu analīzi, ieteikumus, padomus un atbalstu… Taču tik daudz jau ir skaidrs, ka katrai problēmai ir divas puses. Man šis laiks, pat pēdējie divi gadi ir bijis personīgo robežu nospraušanas laiks, praktiskās apmācības tajā, lai pateiktu nē, tur kur iekšējais glābējs vienmēr gribēja teikt jā. 

Tas viss attīstīja manī spēju sajust, kurā vietā, kādās situācijās, ar kādiem cilvēkiem notiek enerģētiskā apmaiņa, bet kur ir, tā sacīt, ”vienos vārtos”

Precīzi sajust to vietu, to jautājumu loku, ar kuru var brīvi dalīties, kā ar sava sava došanas- saņemšanas kanāla, vai desmitās tiesas paplašināšanu, kur tavs devums aiziet pasaulē, bet, kurā vietā ir tā robeža, kad atbilde kādam paliek tik personīga, ka iestājas personīgā energoapmaiņa. Dziļi sapratu, ka atbildot uz personīgiem jautājumiem individuālā kārtā ne tikai tērēju sevi, jo energoapmaiņas nav, bet arī, ka tieši es esmu atbildīga par to, ka otram rodas enerģētiskais parāds.

Jo, ja esi kaut ko, kaut kur paņēmis par brīvu, kādā citā vietā tev to paņems un tu pat nesasaistīsi šos faktus… Un, atbildība gulstās vairāk uz to, kas to izprot, bet pieļauj… Nevis uz to, kas meklē palīdzību, padomu un atbalstu (lasi- enerģiju) bieži vien neapzinoties, ka stājas enerģiju apmaiņas attiecībās.

Bieži vien vairāk neko nevajag, kā tikai laiku un savu uzmanību,- vērību pašam pret sevi, lai saprastu un sajustu, kas notiek ar tevi šajās attiecībās ar cilvēkiem, sabiedrību un virtuālo pasauli…

Tieši šajā laika posmā, es sapratu, ka es iekšēji atbalstu vairākus cilvēkus, jo atbalstu to, ko viņi dara, viņu idejas man šķiet vērtīgas, taču es neatbalstu un nevēlos atbalstīt pašu šo objektu/projektu. Mani neinteresē un neko no šiem objektiem/projektiem nevajaga…Tās ir viņu idejas, viņu sapņi, – es vēlos, lai viņiem viss izdodas, bet man ir jāmācās novilkt robežas starp manu atbalstu cilvēkam un spiedienu vai vēlmi mani iesaistīt konkrētu citu mērķu realizēšanā…

Katram no Augšas dod to, kas der tieši viņam. Tāpēc vislielākais atbalsts tev tiek dots tieši tavām idejām un taviem projektiem.

Es vienmēr esmu redzējusi milzum daudz ideju un iespēju visapkārt. Daudz vairāk nekā pašai pietiek resursu paņemt un realizēt. Tieši tāpat es uzreiz redzu potenciālu cilvēkos- viņu prasmes, zināšanas, talantus un spējas. Man tik bieži ir gribējies viņiem to pateikt, ierosināt, mudināt, iedvesmot, palīdzēt, taču līdz šim esmu saskārusies ar absolūtu krahu… Ierosinot, piedāvājot idejas, es sajūtos atbildīga par to realizāciju un visvisādi iesaistos un palīdzu, līdz saprotu, ka esmu ielējusi savu enerģiju, ieguldījusies pa tukšo, jo nekas nav realizējies. Cilvēkam ir bijis tik daudz, bet nav bijusi paša enerģija, paša kaisle, paša draivs un tiekšanās uz priekšu… Ideju no augšas dod tam, to ierauga tas, kuram ir potenciāls to realizēt…

Ir tik daudz nianšu šajos enerģētiskajos procesos… 

Man ārkārtīgi bieži individuāli prasa, piemēram, par ceļojumiem… Lai iesaku viesnīcas, gidus, šoferus…Pat, lai sastādu maršrutus. Kad vēl ceļojumi bija aktuāli, vismaz 2-3 vēstules nedēļā bija ar šādiem jautājumiem un lūgumiem. Tādēļ es uzrakstīju rakstus, daloties visās niansēs, un sūtīju rakstu linkus. Vienalga cilvēki atrada vēl jautājumus sarakstēm 20 vēstuļu garumā. 

Vai, piemēram, par grāmatas izdošanu, tas pats stāsts, kaut ne tik bieži.. Tur, protams, jautājumu vēl vairāk… 🙂 Arī uzrakstīju rakstu.. Taču daudziem ir vieglāk man uzrakstīt, un dabūt enerģiju no malas, nekā tērēt savējo gūglējot un lasot… 🙂 

Vēlāk jau cilvēkiem mēģināju iestāstīt vienā- divās vēstulēs, ka, lai tev izdotos, lai realizētos tava vēlme vest grupas ceļojumos vai izdot pašam grāmatu, tev pašam ir jāiegulda sava enerģija pēc iespējas vairāk. Pašam jāapzina tipogrāfijas, jāveic cenu aptaujas, jāmeklē redaktori un maketētāji… Jo vairāk laika tu tam patērēsi, jo vairāk savas enerģijas būs ieguldīts, jo lielāka iespēja, ka tā atgriezīsies. Ja kaut kas nesanāk, vai kļūdies, šī pieredze ir mega vērtīga, lai gūtu panākumus nākotnē!

Pasakot priekšā kādam, iedodot gatavu risinājumu, es viņam atņemu iespēju pašam ieguldīties un pašam saņemt atdevi no šī pasākuma!

Jo ieguldījusies tur esmu es,- tātad kaut kādā veidā šo enerģiju saņemšu atpakaļ es, bet manu atbildību par to, ka es esmu, labu gribot, kādam samazinājusi viņa enerģētisko ieguldījumu paša procesā, neviens nenoņems…

Tieši dēļ hroniskā enerģijas trūkuma, cilvēki tik reti iekomentē, uzraksta savu atgrieznisko saiti, pasaka paldies par to vērtīgo, ko saņēmuši! Jo tā reāli ir dalīšanās ar enerģiju…pat tāds maziņš paldies 🙂 Bet arī to tak absolūtais vairākums nedara… Es rakstu  tikai, lai atgādinātu, ka tad, ja tu dod savu komentāru vai vēstuli ar atgriezenisko saiti, tu iegriez savu došanas-saņemšanas plūsmu, nevis esi tikai patērētajs. Tas vienmēr atgriezīsies. Vienmēr un ar uzviju!

Lielākā daļa mūsu sabiedrības ir tādi patērētāji, kas skatās, kur aiziet un dabūt kaut ko lētāk vai par brīvi. Pāri nodara viņi paši sev, jo Visuma likumi bezkaislīgi nodrošinās to, ka viņiem vienmēr būs trūkums…

Vēl ir daudz piemēru, ko atskaņošu kādā video, lai labāk varētu izprast, jo šī tēma ir ārkārtīgi svarīga šajā laikā.

Visas karmiskās mācībstundas ir saistītas ar nepareizu energoapmaiņu,- ar parādiem.

Šī pasaule ir ļoti interesanti iekārtota. Mēs saņemam enerģiju pa vertikāli no Visuma un Zemes, bet atdodam horizontāli, lai uzturētu šo matrici. Iemācīties harmoniski mijiedarboties ar šo matrici ir viens no meistarstiķiem, kas mūsu dvēselēm šeit jāapgūst…

Savukārt, šis laiks ir ļoti pateicīgs, lai izvērtētu un savilktu savu enerģētisko bilanci attiecībā uz tuvākajiem un tālākajiem cilvēkiem un situācijām. Attālums palīdz distancēties, apstāšanās palīdz paskatīties sevī un sajust. Es vēlos atpakaļ uz savu darbu? Es vēlos vēl iesaistīties šajā projektā? Es vēlos turpināt šo draudzību? Man to patiešām vajag?

Ja tu izlemsi pielikt punktu, aizgriest krānu, novilkt robežas, iztīrīt un izvētīt virtuālos kambarus, tu sajutīsi milzīgu savu paša enerģiju, kura pie tevis sāks atgriezties… 

Un, ja vēlies kāpināt savu jaudu, savu pārpilnības plūsmu, tad – DALIES! Šajā laikā, kad tik daudzi dalās bezmaksas, lai neapturētu un neapslāpētu savu plūsmu, -dalies! Kaut ar mazu paldies! Kaut ar siltu sirds staru un pateicību!


Esam un ejam tālāk!

Inta

Tagad viss aktuālais no manis, manā Telegram kanālā… Nāc bariņā: 

https://t.me/sirdscels

Sirds ceļā esot. Video sarunas ar tiem, kam dimantiņi iekšā

Jau gadu atpakaļ, kad sapratu, video formāts ir kļuvis par pieprasītāko un populārāko, aizdomājos, ko es vēlētos šādos kanālos dzirdēt, jo pati neesmu šī formāta fane.

Arī pat pāatrinot video, priekš manis video kā informācijas avots, šķiet neefektīvs, jo lasu vairākas reizes ātrāk. Man ir žēl tā laika, ko tērēju klausoties, jo klausoties vērtīgu informāciju, paralēli kaut ko citu darīt ir grūti. 

Sapratu, ka video formāts ir daudz vērtīgāks izklaidei vai kaut kam citam. 

Parasti, nespēju video paskatīties ilgāk par 20 minūtēm, un tad pievērsu uzmanību tiem dažiem video, kuri bija krietni garāki, bet es biju tos ar interesi noskatījusies. Sapratu, ka šie video ir dzīves un pieredzes stāsti no cilvēkiem, kuri staroja, no kuriem plūda enerģija, degsme, viedums, -cilvēki, kuri daudz lielākā mērā dalījās ar enerģiju, ne informāciju.

Universālās zināšanas un informācija eksistē kaut kur Visumā savā etalonformā, kamēr mēs šeit cenšamies to aptvert un interpretēt, izlaižot caur savu izpratnes un pieredzes prizmu. Tomēr jebkura informācija ir tikai interpretācija par to pašu.

Kamēr pieredze ir unikāla, neatkārtojama, tikai konkrētajam cilvēkam raksturīga. Un tieši ar to tik interesanta un vērtīga.

Tā es sajutu, ka mani interesē nevis cilvēks, kurš māca vai zina, bet cilvēks, kurš ir nogājis savu ceļu, kurš meklējis, kļūdījies, kritis un cēlies, kamēr atradis savu ceļu, savu degsmi, savu talantu, savas Sirds Ceļu… Ieraudzījis sevī dimantiņu un slīpējis to par briljantu, atrodoties ceļā un pievienojot arvien jaunas šķautnes.

Vērojot cilvēkus, esmu tik bieži iekšēji iesaukusies: ”kāpēc šo ārstu, šo automehāniķi, šo dārznieku, šo veikaliņa īpašnieku neviens neliek uz žurnāla vāka?!? Viņā ir tik daudz dimantu!!!

Kad es sapratu, ka videokanālam ir pārāk nopietns formāts un tas ir samērā resursietilpīgs (kameras, montāža, utt.), lai tomēr ideja sazemētos, izdomāju, ka tās būs vienkāršas videointervijas sociālajos tīklos, kur nav tādu prasību pēc studijas, kur var to darīt vienkāršos apstākļos un atmosfērā, kur ir vieglāk būt tādam kā esi ikdienā- vienkāršam un īstam. Jo tieši īstums ir tas, kas uzrunā, kas mūsu sabiedrībā pietrūkst. Pēc kā mēs visi kaut kur dziļi ilgojamies. Būt īstiem, patiesiem pašiem un piedzīvot to patiesumu ar citiem…

Pietam, man ienāca prātā, ka es to vēlētos kā maratonu, es nointervēju kādu un viņš, savukārt, intervē atkal kādu citu, kas iedvesmo viņu, palaižot to ideju, to dimantiņu mirdzināšanu tālāk, lai iedvesmojas pasaule!

Tā kā intervijas ir par sirds ceļu, tad tās pēc tam ieliksim Sirds Ceļš lapā.

Mani vienmēr ir interesējuši cilvēki, kuri deg, kuri staro, kuri spēj dalīties ar enerģiju, jo tieši tas, manuprāt, ir rādītājs vai vērā ņemamais rezultāts iekšējam darbam, noietajam ceļam, integrētajai pieredzei.

Lielākā daļa meistaru un skolotāju dalās ar informāciju un zināšanām, tad vēl vērtīgāk ir tad, ja turklāt dalās ar pieredzi. Taču nenovērtējams devums ir no tiem, kuri ir attīrījuši, dziedinājuši sevi, patiesā vēlmē dalīties ar pasauli, atvēruši savu kanālu un translē uz pasauli jau ne tikai savas personīgās enerģijas vien… viņi ir ļāvuši (vai smagi strādājot, panākuši), lai Debesis caur viņiem runā…

Manās sajūtās šajā pašattīstības sfērā 50% dalās ar informāciju, vēl 30% pievieno savu pieredzi, vēl 15% ir labi jūtams savs enerģētiskais starojums, harizma, bet tikai 5% ir spēcīgi augstāku enerģiju kanāli šeit uz zemes…

Bet esmu ievērojusi, ka šādas enerģētiskā kanāla spējas mēdz būt cilvēkiem ļoti dažādās sfērās… Un ticu, ka mēs visi varam attīrīt un uzskaņot sevi, lai kļūtu par brīnišķīgi skanošiem instrumentiem Dieva rokās… 🙂

Mani vispār interesē cilvēki un viņu pieredzes! Katrā var atrast tik daudz dimantiņu! Ir tādi, kuri iet tajā pašā virzienā, bet pa citu ceļu nekā es, un tas man šķiet ļoti interesanti! Ir tādi, ar kuriem ejam pa vienu ceļu, bet izmantojam dažādus instrumentus un pieejas! Ir tādi, kas dara pavisam citu, domā pavisam savādāk, taču ir tāaaada rezonanse dvēseļu līmenī, ka viss pārējais kļūst sekundārs!

Es ļoti vēlētos sākt šīs intervijas tieši ar tiem, kas ļoti rezonē ar mani, neatkarīgi, ko viņi dara. Jo šajās sarunās nebūs uzsvars uz kādu metodi, neviens netiks mācīts, neviens netiks aicināts kaut kur pievienoties, vai kaut kas reklamēts! Nē, šīs būs īstas sarunas ar īstiem cilvēkiem par viņu Ceļu! Par viņu pieredzēm, apjausto, saprasto…par viņu dimantiņu un par viņu sapņiem!

Pirmā viešņa Tija Kazāka. Video ar viņu skaties ŠEIT!

Nākamā viešņa 16.aprīlī, 11:00 pie manis būs Linda Vītoliņa

23.aprīlī, 16:30 tiekamies ar psiholoģi Kristīni Maku.

30.aprīlī tiekamies ar burvju mākslinieci Daci Pecolli

TIKŠANĀS NOTIEK MANĀ INSTAGRAM KANĀLĀ: 

https://www.instagram.com/intabluma/

Esam un ejam kopā!

Inta

P.s. Tagad mana apziņošanas sistēma ir Telegram kanāls!

Esi lietas kursā par visu interesanto, ko daru un vēl interesantāko, ko plānoju darīt!

Nāc bariņā: https://t.me/sirdscels

Nebaidies mainīties!

Vai Tu atceries kur biji, kā domāji un juti 10 gadus atpakaļ? Ir teiciens, ka cilvēki nemainās… Jā, varbūt ir tādi, kas nemainās, tomēr lielākā daļa mainās. Jo tādēļ viņi šeit ir atnākuši. Lai izejot savas mācībstundas, mainītos. 

Liela daļa pa šo dzīvi iet aizmiguši matricas iluzorajā miegā, taču arī viņi mainās un attīstās, kaut arī to var saukt par horizontālo attīstību.

Garīgā attīstība ir tikai viens no attīstības virzieniem. Virziens, kurš ved uz paplašināšanos, ved pa vertikāli un atver citu uztveres, izpratnes un perspektīvas diapazonu. 

Taču visās dzīves jomās var attīstīties. Viss, kur nav absolūta harmonija ir poligons izaugsmei. Vai tā būtu attiecību, vai pašrealizācijas, vai naudas tēma. Attīstīties var intelektuāli, profesionāli un radoši. Kur ir attīstība, tur ir izmaiņas un evolūcija.

Kur reālu izmaiņu nav, ir vai nu degradācija, vai ilūzija par attīstīšanos.

Daži piemēri no mana pārmaiņu ceļa.

Par precēšanos

Kad es aptuveni 14 gadus atpakaļ (pēc 14 gadu ilgas neveiksmīgas laulības) apzināti sāku iet vertikālo attīstības ceļu, es nonācu pie secinājuma, ka laulības institūts ir cilvēku izdomāta formalitāte, kas konkrētā laikmeta, sabiedrības un kultūras ietvaros, kaut ko garantē un nozīmē, taču, patiesībā negarantē pašu augstāko dievišķo likumu- Mīlestības klātesamību attiecībās. 

Es patiešām ticēju (un turpinu ticēt), ka Mīlestība ir visaugstākais likums un tajā brīdī, kad tā beidzas vai pārstāj būt attiecību centrā, godīgi ir iet katram savu ceļu. Uzskatīju, ka Dievam zīmogi pasē neinteresē un ir smieklīgi to ņemt vērā jautājumos, kur tas neskar sadzīviski materiālo pusi.

Pagāja daži gadi un es sāku sajust enerģētisko plānu un to, kā cilvēka psiholoģija ietekmē viņa enerģētiku. Mani ieinteresēja dzimumu enerģētiskās īpatnības, enerģiju mijiedarbība, sieviešu un vīriešu sākotnēji radītais etalonmodelis un mijiedarbības pamatprincipi. 

Izpratu un ieraudzīju, ka sievietes enerģētika ir lauka struktūra, kas vislabāk jūtas, kad atslābst un var mierīgi izstaroties, savukārt, vīrieša enerģētiskā struktūra ir kā serdenis vai vektors, kam svarīgs ir virziens un savāktība gribā un mērķī.

Kad abi pārī ir visvairāk pietuvināti savam etalonstāvoklim (sākotnēji iecerētajam), tad mijiedarbība kļūst maksimāli efektīva, energoapmaiņa kvalitatīva un abus piepildoša, pastiprinoša. Veidojas spēcīgs kopējais lauks, kurā labi jūtas visi, kas tajā atrodas. 

No tā izriet, ka precoties- nav svarīgi, vai tas ir baznīcā, ”zagsā” vai latviskā garā, neanalizējot paša rituāla nozīmi, kas katrā tradīcijā un katram cilvēkam (egregoriala iesaiste, ticība utml.) atšķiras, psiholoģiskajā plānā notiek tāda kā atslēgas pagriešana: vīrietim laulības ir atbildības uzņemšanās, viņš saspringst, tādejādi nonākot tuvāk savai etalonerģijai, jeb kļūst vīrišķīgāks. Sieviete, savukārt, atslābst, jo nu ir kāds, kas viņu aizstāvēs, par viņu parūpēsies, – šīs sajūtas viņu ieved vairāk sievišķīgajās enerģijās. Tātad viedojas jauna enerģētiskā struktūra, kura ir daudz vairāk piemērota visu, t.sk.bērnu enerģētiskajam komfortam, harmonijai un spēkam.

Ar šo pārliecību kopā es arī pavadīju vairākus gadus.

Pašlaik es atkal domāju savādāk. 

Pirmais aprakstītais modelis ir vispārīgs un nav attiecināms uz visiem. Otrais ir vispiemērotākais tiem, kas iziet bāzes programmas.

Atgādinu, ko es saucu par bāzes programmām. Bāzes programmas ir dzīves notikumi, scenāriji, kam iziet cauri lielākā daļa iemiesoto dvēseļu, neatkarīgi no pašas dvēseles attīstības vektora. Lielākā daļa cilvēku uz zemes iziet savas mācībstundas 1. meklējot savu pašrealizāciju, apgūstot profesiju un atrodot savu vietu sabiedrībā, 2. meklējot pāri un viedojot partnerattiecības, 3. dzemdējot un audzinot bērnus. Tātad šīs ir trīs bāzes pamatprogrammas.

Vēl pavisam nesen par garīgajām tēmām un dvēseles lietām vairāk interesējās tie, kam tuvojās 40, kad bāzes programmas kļuva mazāk aktīvas un cilvēks sāka domāt, ko darīt ar savu dzīves atlikumu. 

Pēdējo desmit gadu laikā arvien vairāk atmošanās notiek jauniešu vidū (25-35g) un šai paaudzei tas ir liels izaicinājums, jo ir jau daudz aktīvāki dvēseles impulsi, nekā tie bija mums, bet vēl arī gana stipri ieaudzinātie un ieliktie stereotipi, domāšanas programmas.

Bērniem un arī daļēji 20gadniekiem vairs nebūs šo problēmu, viņi citām acīm redz pasauli un viņiem pie kājas novecojušās pasaules pārpalikumi… Viņi būvēs katrs savu pasauli, savu realitāti, nevadoties pēc standartizētajām dogmām par to, kas ir un nav pareizi.

Tātad otrais manis aprakstītais modelis ir piemērots tiem, kas apgūst/iziet bāzes programmas, kuras jau pēc savas būtības ir vecā laikmeta palieka. 

Nākotnē pašrealizācija būs individuālā talanta un spēju radošas izpaušanas nepieciešamība, bērnu radīšana būs apzināts un mīlestības piepildīs akts, partnerattiecības būs divu enerģētisko potenciālu apvienojums Mīlestības un Kopradīšanas zīmē. Bet līdz tam vēl jānoiet tāls ceļš gan katram individuāli, gan visai mūsu civilizācijai kopumā.

Tiem, kas izgājuši bāzes programmas (runājot par 40gadnieku paaudzi) un atrodas uz attīstības ceļa, precēšanās nozīme zūd. Protams, ir arī dvēseles, kurām ir mazs karmas apjoms un Ego programmas nav īpaši izteiktas, tāpat arī spēcīga saite ar Dvēseli,- viņi jau agri izvēlas iet paši savu ceļu. Izņēmumi pastāv vienmēr un visur. Šeit ir viens raksts par precēšanās tēmu, kas mani reiz uzrunāja.

Attīstības ceļā, ja mēs patiešām to darām, nevis spēlejamies modernajās ezotēriskajās spēlītēs, mēs agri vai vēlu nonākam vietā, kur visām duālā laikmeta koncepcijām, uzskatiem, teorijām un doktrīnām pienāk loģisks gals. Tāpat kā Ego spēlītēm, labais- sliktais, garīgais-materiālais, tumsa-gaisma, sievišķais- vīrišķais… Dualitāte, kurā divi pretpoli cīnijās, pārtop par pretpolu tuvināšanos un sākas jaunu sadarbības modeļu veidošanās. 

Katrs dzimums atzīst un pieņem savu animu vai animusu (pretējā dzimuma aspektu) un kļūst mierā ar to. Izvēloties gaismu, pieņem un integrē sevī arī savu tumsu. Kļūst par veselumu. Pāriet no patērējošā ego modeļa, kad no otra pieprasa un gaida, uz beznosacījuma dalīšanās un došanas modeli. Kad abi dod labāko, ko var iedot, tad pagājušo gadsimtu vēdiskie (un ne tikai) koncepti par vīriešu un sieviešu atbildības zonām un pienākumiem, vienkārši pazūd…

Visas šīs mācības par sievišķību un vīrišķību, kurām arī pati esmu gājusi cauri, daļēji pieņemot, daļēji apstrīdot, ir par aizejošo laikmetu. Tās der un ir pielietojamas tikai tām dvēselēm, kam vēl ir paredzēts (un, ja ir paredzēts, izmukt nevarēsi! Atgriezīs!) iziet savas mācībstundas bāzes programmu ietvaros. Maksimums 20 gados tas beigsies. Senās autoritātīvās mācības, kuras bija aktuālas patriarhālajā laikmetā, pazudīs kā nebijušas…

Ārpus bāzes programmām attiecību sfēra parī ir pavisam kaut kas cits. Tā ir sirds saikne, tā ir pārpasaulīga tuvība un saplūsme, tā ir kopīga vertikāle, vienlaicīgi respektējot un saglabājot savu individualitāti. Jau tikai pieskārusies šai pasaulei, es sapratu, ka mani vairs standartattiecības neinteresē. Pamatskolā atgriezties nav jēgas pat, ja augstskolā vēl netiec… 

Par biznesu

Manas bakalaura un maģistratūras studijas bija saistītas ir biznesu un organizāciju pārvaldi, tieši tāpat, kā mana karjera līdz 36 gadu vecumam, kad izlēmu no tā izkāpt nekurienē (kā man likās toreiz).

Mārketinga, pārdošanas, finansu un biznesa jomā jutos kā zivs ūdenī un biju ļoti pārliecināta, ka labi pārzinu gan tirdzniecības, gan vairākas ražošanas sfēras, kā arī orientējos mikro un makroekonomikā.

Nonākot attīstības sfērā, ātri man dzīve parādīja, ka šeit sāk darboties citi likumi. Pārdošana vecajā pasaulē un pārdošana jaunajā ir divas ļoti atšķirīgas lietas, kaut arī, abās pasaulēs tavs enerģijas līmenis, apjoms un mērķtiecība, ir galvenais rezultāta pamats. 

Neizvēršot plašumā šo tēmu, jo jau izrakstījos, rakstot iepriekšējo, mana izpratne par biznesa jomu, naudas un pārpilnības plūsmas likumiem, ir mainījusies vairākkārt. 

Tad, kad es skatos no sava šodienas skatupunkta uz dažiem biznesa un pārdošanas veidiem, redzu to enerģētisko komponenti un potenciālu, es redzu arī to, ka tas joprojām ir tāds ”apdeitots”vecās pasaules instruments, ko mēdz pasniegt kā kaut ko modernu un mūsdienīgu. Es redzu, ka šīs apdeitotās metodes (ne tikai biznesā) vieš cerības un ievelk dvēseles, kuras mostās un mēģina doties pa vertikāli. Un šo veco vēžu bāšana jaunās kulītēs nu jau ir burtiski pārņēmusi visas jomas un sfēras. Konceptuāli pavisam jaunu lietu ir ļoti maz vai tās neļauj laist apritē,- vecā sistēma turēsies, cik vien spēs…

Par pūļa paniku un histēriju

Kamēr tu atrodies duālajā pasaules uztverē līdz ausīm, tu pavelcies pūlim, ļaujies vispārejam informatīvajam fonam un ļauj no sevis izkāst enerģiju emociju veidā.

Šodien gandrīz neviens vairs nerunā par Grētu, Austrāljas degšanu, vēl pēc divi mēneši koronovīrusu vai nu aizmirsīs, vai arī tas beigsies. Tas pats ar Misānes lietu. Maz ir tādu, kas rok dziļumā, lai saprastu, kas notiek īstenībā, lai ieraudzītu, kādi spēki stāv aiz visa tā. Un vai tas visiem ir vispār vajadzīgs? Labāk roc un izzini visu pirms pieņem lēmumu vai vakcinēt savu bērnu…Aiz katra skaļā gadījuma stāv gan šīs pasaules pelēkie kardināli, gan ar aci neredzamās pasaules spēki. Mums parāda tikai mazu aisberga virsotnīti, pietam tādā gaismā, lai maksimāli aktivizētu emociju izsviešanu.

Kad tu paliec savā centrā, savā gaismā, sūtot to uz cilvēku sirdīm, kurām grūti, vai vietām, kur notiek viļņošanās, tu ienes mieru un harmoniju visā apkārnē. Kad tu pavelcies uz emocijām, tu lej eļļu ugunī, tu pievelc vēl vairāk cilvēku, kas sāk viļņoties, atdodot savu emocionālo enerģiju astrālajam plānam, kur uz bagātīgi saklātu galdu pulcējas tie, kas no šīs enerģijas barojas… 

Protams, netrūkst arī tādu, kas šādas situācijas izmanto, lai vairotu savu publicitāti un popularitāti- apzināti vai neapzināti. Kaut vai tāpēc, es aktīvajā fāzē vai nu klusēju, vai arī runāju tikai SCK ietvaros, ja man jautā. Bet tas, ka klusēju, nenozīmē, ka man ir vienalga, ka es neredzu vai nesaprotu, kas notiek. Es redzu un saprotu no tā sava līmeņa, kurā atrodos patlaban.

Publicitāte un pūļa histērija nerodas tāpat vien. Par to derētu aizdomāties: kur katram skaļajam gadījuma aug kājas. Ir simtiem gadījumu visā pasaulē, kas pārsniedz gan svarīguma, gan intensitātes ziņā katru no manis pieminētajiem, taču tādas rezonanses mēdijos nav.

Un neviens šis gadījums nav tikai melns, vai tikai ”tumsas spēku”radīts. Mēs dzīvojam duālajā pasaulē un šeit ir klātesoši visi toņi un pustoņi. Katrā gadījumā ir arī kaut kas vērtīgs. Iespējams, Misānes lieta deva cerību, ka varbūt latvieši reiz varēs tāpat celties par saviem mežiem.

Tiem, kas iet vertikālo ceļu un plāno kādreiz atkabināties no duālās pasaules uztveres, es atgādināšu, ka ļoti daudzas dvēseles šajā dzīvē un šajā laikā ir izvēlējušās pabeigt savas karmiskās mācībstundas. Šis uzdevums viņām ir ļoti svarīgs. Un neviens mēs nezinam, cik liels ir viņu karmas apjoms un, vai mēs ar savu iejaukšanos, vēlmi glābt, nečakarējam šo plānu.

Dvēseles izvēle un brīvā griba ir svēta un augstāka par cilvēka brīvo gribu.

Līdzcietība un pieņemšana, tolerance pret dvēseles izvēlēm, klusa apbrīna par drosmi un lūgšana, ir tas, ko mēs varam no sevis dot un, kas ir visvērtīgākais.

Iedomājies, ugunsdzēsēju, kurš skrien degošā un brūkošā ēkā, lai glābtu bērnu. Ko mēs darīsim? Mēs taču neskriesim glābt ugunsdzēsēju vai nevāksim pūli un necelsim tajā histēriju, bet būsim klātesoši lūgšanā un laba vēlējumos, apbrīnā par drosmi un uzdrīkstēšanos iziet cauri šai pieredzei.

Šādi ugunsdzēsēji ir dvēseles, kuras izvēlas iziet cauri lielām ciešanām un pārdzīvojumiem, lai izmantotu šī laikmeta doto iespēju pabeigt/atrisināt lielu daudzumu savas karmas, lai dvēsele varētu pāriet jaunā līmenī. 

Arī šajā tēmā/piemērā ir vairāki līmeņi- totāls Ego, kad mums galvenais ir, lai pašiem labi, un citu dzīves interesē tikai ziņkārības un ”fū, labi, ka ar mani tas nenotiek!” līmenī. Tad nākamais līmenis, kad sāk atvērties sirds un līdzcietība, kad mēs emocionāli ļoti iesaistāmies un vēlamies glābt, palīdzēt, ietekmēt, karot, cīnīties. Abi šie līmeņi ir dažādi poli duālās pasaules izpratnes un uztveres diapazonā. Mēs visi to  izejam, pirms sākam sevi asociēt ar dvēseli. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Ir starpība starp zināt, ka ir čakras un redzēt/sajust čakras (un citu smalko plānu).

Kad mēs sākam arī sadzirdēt citas dvēseles, mēs sākam redzēt/just smalko plānu, plašāku ainu aiz dualitātes spektra robežām. Tad, kad tu redzi, ne tikai pasaules pelēkos kardinālus, kas stāv aiz Grētas (piemēram), bet arī astrālā plāna mošķus, tad tu vienkārši vēro un ar izpratni pieņem visu iesaistīto dvēseļu pieredzes, ar savu mieru, gaismu un pieņemšanu līdzsvarojot masu histērijas izraisīto enerģētiskā lauka šūpošanos un tā izraisītās dzīres zemākā astrāla aizkadrā.

Visa ņemšanās internetā (es nerunāju par konstruktīvām diskusijām), dažādie viedokļi, negatīvie komentāri par visādām tēmām, tie ir tikai un vienīgi absolūti neauglīgi emociju uzplaiksnījumi no dažādos līmeņos esošām dvēselēm. Tie, kas ir zemāk, nekad nepieņems un nesapratīs tos, kas ir augstāk, kamēr paši tur nenonāks. Tas, kurš ir augstāk, tas var labāk saprast un pieņemt tos, kas atrodas zemāk. Taču vidusposmā vēl ļoti aktīva ir vēlme mācīt, glābt, vest uz pareizā ceļa, nosodīt un vērtēt. 

Arī es esmu izgājusi Revolucionāra posmu un tagad pamazām atvados arī no Glābēja sevī, vietā ielaižot Visu Pieņemošo un Mīlošo Vērotāju…

 Kur ir vēlme pēc cīņas, kur ir nosodījums pret citiem, tur Mīlestībai jāatkāpjas. 

Visi mēs izejam mācībstundas, kas saucās Līdzcietība, Pieņemšana un Mīlestība, lai kurā līmenī arī atrastos…

Visi, pilnīgi visi mēs esam ceļā un pēc gadiem pieciem es varēšu šo rakstu aktualizēt ar vārdiem: ”bet tagad es pasauli redzu šādi…” 

Nebaidies mainīties!

Esam!

Inta 

Lielās Krustceles

Laikā, kad šķiet, 90% cilvēku meklē savu pašrealizāciju, savu īsto vietu dzīvē, savu sirdslietu, ir kāda daļa, kas to ir atradusi. Tikko noskatījos Maijas Rozītes videointerviju ar izcilo pavāru Lauri Aleksejevu, kura profesionālās prasmes neatpaliek no cilvēcīguma un senās dvēseles starojums nav noslēpjams. Šī intervija man salikās ar kādu manu neseno pieredzi ar līdzīgu dvēseli.

Man ir bijusi iespēja dzīvē arī personīgi  satikt gana daudz šādus cilvēkus un pavērot kā notiek dvēseles attīstība un pieredzes gūšana, realizējot un attīstot savu potenciālu izpaustās (3D) realitātes matricā. 

Tas ir īpašs ceļš, scenārijs, kurš paredz kādā dzīves momentā pašam piebremzēt un izvērtēt savu iekšpasauli, un izvēlēties kādu no iespējamajiem dvēseles attīstības vektoriem. Šajā ceļā, kur pēc pieņemtajiem standartiem viss ir labi, tieši tas ir izaicinājums, jo ārēju stimulu nav. Pārmaiņām jāsākās no iekšienes.

Tiem, kam visur ir nosacīti bardaks- neizdevušās vai neapmierinošas attiecības, grūti atrast savu sirdslietu, savu pašizpausmi, tie ātrāk sāk meklēt atbildes savā  iekšienē un aizdomājas par savu dvēseles ceļu, dzīves uzdevumiem, jo ārēji faktori spiež. Jā, arī šeit, protams, daudzi iekrīt mūžīgā ezotēriskā bezfināla masturbācijā (atvainojos) un dzīves realitāte neatspoguļo nekādus manāmus rezultātus- bildīte apkārt ir viena un tā pati. Taču, ir tādi, kas izdara secinājumus un visā savā transformācijas periodā, mainot visas savas sfēras pat daudzkārtēji (kas no apkārtējiem bieži tiek nosodīts), ar katrām šīm izmaiņām arvien vairāk sajūt iekšējo brīvības un prieka sajūtu, vienlaicīgi atbrīvojoties no problēmām (attiecībās, profesionālajā sfērā, veselībā, utt.) Ne par viņiem šoreiz būs stāsts.

Mans darba instruments ir mans intuitīvi informatīvais kanāls, kuru esmu gan mērķtiecīgi attīstījusi daudzu gadu garumā, gan arī inkarnāciju iestrāžu rezultāts, gan arī mans uzdevums. Mana energostruktūra ļauj translēt manā laukā enerģijas, kuras ir vajadzīgas cilvēkiem, kuri pēc rezonances principa pievelkas. Pie tam katrs saņem to, kas tieši viņam ir vajadzīgs. 

Vērojot sevi, es jūtu, caur kuru manu enerģētisko centru/iem sākās aktīvākā kustība un saprotu, kurā sfērā cilvēkam ir nepieciešama enerģija un dziedināšana,- vai tas ir atbalsts, sirsnība un mīlestība (sirds centrs) vai informācija (5. un 6. c.) vai sievišķā enerģija (2.centrs), vai iedvesma (2.un 3.c)… 

Taču ļoti bieži cilvēkus ”pieved’ ‘pie manis, lai es atskaņotu/ translētu tādu kā energoinformatīvo paketi- tā ir informācija no viņu Dvēseles plāna, kas nāk kopā ar enerģiju, kura ļauj šo informāciju pilnvērtīgāk izmantot. 

Šodien es mēģināšu uzrakstīt kādu vēstījumu, pamainot tā formu, pielāgojot saturu plašākam lokam un neiekļaujot to, kas, manuprāt, ir samērā personīgi.

Tās bija pāris satikšanās pavisam citā sfērā, kura laikā šī informācijas plūsma ieslēdzās un, man patiešām bija jāpieliek pūles, lai to apslāpētu un runātu par kaut ko citu. Šoreiz tas bija grūtāk nekā citkārt, jo ar šo cilvēku bija arī tas, ko mūsu jomā dēvē par ”atpazīšanu”. Lai nu kā, – tās bija pāris pavisam neilgas satikšanās, es par šī cilvēka privāto un citām dzīves sfērām neko nezinu. Šķiet, ka šis cilvēks arī galīgi nav tēmā un, pat, ja es sāktu kaut ko teikt, smalkjūtīgi klusētu vai ieteiktu man griezties pie attiecīgā speciālista 🙂 Tāpēc droši vien arī informācija ir samērā vienkārša un, iespējams, manam lokam vispārzināma. Tomēr arī atgādinājums var noderēt 🙂

Lielās Krustceles

Pašlaik cilvēku mošanās vertikālei notiek visās vecuma grupās to dvēseļu vidū, kurām šāds scenārijs ir paredzēts. Kā mēs zinām, lielākajai sabiedrības daļai dvēseles attīstība pa vertikāli nav paredzēta/izvēlēta. Viņi turpinās savu ceļu vecā scenārija ietvaros, turpinot attīstīt savu pieņemšanu, līdzcietību, spēju mīlēt utt.

Ir kāda cilvēku grupa, kuriem tuvojas vai ir nedaudz virs 40 gadiem, kuri patlaban tuvojas Lielajām Dzīves Krustcelēm. Te var runāt par astroloģiskajiem un bioloģiskajiem cikliem, kad jaunībā mēs metamies iekšā savā pašrealizācijas un attīstības jomā, veidojam ģimeni, radam bērnus un būvējam to pamatu savai dzīvei, uz kuru, mūsuprāt, balstās šī sabiedrība, bet pienāk brīdis, kad sākas iekšējas un ārejas pārmaiņas.

Kas notiek ar tiem, kam ir mūsu sabiedrības izpratnē veiksmīga karjera, ilgstoša laulība un bērni, kuri pārsnieguši 14 gadu vecumu (enerģētiski jau atdalīti no vecākiem), taču dvēselei ir vēlme mosties un iet pa vertikāli?

Daudziem līdz 42 gadu vecumam ļauj izspēlēties 3D spēlītēs un pabeigt bāzes programmas. Par bāzes programmām es saucu tos dzīves uzdevumus, kurus vairāk vai mazāk iziet visi savā dzīvē. 1. Apgūt profesiju un sasniegt tajā kaut kādus rezultātus. 2. Izveidot pāra attiecības, radīt un izaudzināt bērnus. 3. Atrast savu vietu sabiedrībā, veidot ar apkārtējiem attiecības. Cik lielā mērā katram izdodas veiksmīgi un harmoniski iziet šīs bāzes programmas, tas ir ļoti individuāli.

Jāpiebilst, ka ir arī ļoti daudz t.s.garīgā ceļa gājēju, kas savas bāzes programmas nav izgājuši/pabeiguši. Alegorijās runājot, nepabeidzot pamatskolu, mēģina tik augstskolā. Par to gan esmu jau daudz rakstījusi. Viņi mēdz iestrēgt pārejas posmā, jo atgriezties un nokārtot ieskaites nemaz negribās…

Taču atgriežoties pie šodienas tēmas, ja galvenās bāzes programmas tiek daudz maz realizētas, tad, ar prātu var likties, ka nu gan visam jāsāk būt forši, labi un nu tik sākšu dzīvot un baudīt dzīvi! Taču te jau klāt ir kārtējais dzīves attīstības cikls, kas pieprasa/piedāvā pāreju uz jaunu līmeni, iekšējas izmaiņas, savu prioritāšu, mērķu, vērtību pārvērtēšanu, kam seko ārējās izmaiņas.

Līdz 45 gadu vecumam (4+5=9-cikla noslēgums) ir lēmumu pieņemšanas laiks, atvadīšanas no vecā Es laiks. Cipari un gadi ir nosacīti, bet tomēr manā pieredzē tieši manai paaudzei vēl diezgan izteikti var redzēt šīs kopsakarības.

Ne tikai tiem cilvēkiem, kuru Dvēseles ieplānojušas mosties, arī visiem pārējiem šis ir pārmaiņu laiks, jo attīstībai ir vajadzīga virzība, pārmaiņas, kaut kas jauns. Kur nav pārmaiņu, tur sākas stagnācija un degradācija. Ja tev ir stabila karjera, sieva/vīrs un bērni, māja, kāds hobijs un ikgadējais atvaļinājums, – tā, lai arī skaitās sociāli un tavam prātam teicami realizētas dzīves modelis, attīstības potenciāla šajā, jau gadiem rutīnas vairāk vai mazāk skartajā bildītē, ir maz.

Lielākā daļa cilvēku jūt šo iekšējo kņudināšanu, vēlmi pēc pārmaiņām, periodisku dzīves apnikumu un, lielākajai daļai arī šīs pārmaiņas notiek- tiek mainītas profesijas, partneri, dzīvesvietas, utml.

Iekšējais mudinājums, sajūta, ka ”vecā kurpe spiež”, vēlme pēc kaut kā tāla, nezināma, liek rosīties, meklēt izeju un risinājumu.

Tiem, kam nav paredzēts/izvēlēts/neizdodas iet dvēseles atmošanās ceļu (vertikālo attīstības ceļu), tie mēģina kaut kā ”apdeitot” savas bāzes programmas. Kaut ko nedaudz pamaina savā profesionālajā jomā, ar partneri aiziet uz pāru terapiju, cenšoties atgriezt dzirkstelīti, ievieš mīļāko un/vai jaunus hobijus. Tie ir tādi plāksterīši, kas ļauj ilgāk eksistēt vecajam modelim, turoties pie savas pamatīgās mentālās programmas ”man taču viss ir kārtībā!” Taču tā ir īslaicīga anestēzija, jo attīstības potenciāla tajā visā nav vai ir ļoti maz. Nav, jo mērķis ir saglabāt esošo status que.

Piebildīšu, ka ir virkne iemeslu, kādēļ manas (40+) paaudzes cilvēkiem ir grūti iziet uz nākamo līmeni ar esošo darbu, esošo partneri un tā ir atsevišķa plašāka tēma. Taču ir pāri (manā pieredzē max 1%), kam izdodas iziet ārpus bāzes programmām un attīstīties kopā.

Atgriežoties pie tēmas, ir cilvēki, kas šo status que arī kaut kā novelk līdz mūža galam, barojot sevi ar paša ieprogrammēto ”man taču viss ir lieliski!” Dvēseles skumst, pašam ir vēlme visu pamest uz braukt uz kalniem ganīt aitas, taču mēs tik lieliski protam norakties darbā, apkrauties ar visādiem pienākumiem, seriāliem un vēl visu ko, lai tikai nebūtu jādomā. Lai tikai nebūtu jājūt.

Tomēr, tomēr lielāko daļu no mums pie tām Lielajām Krustcelēm pieved. Un, šis moments ir viens no pašiem svarīgākajiem dzīvē. Ko mēs izvēlēsimies?

Liela daļa nesaprot, ka izvēle ir starp veco un jauno, starp sirdi un prātu, starp stagnāciju un evolūciju. Viņi nesaprot, ka, ja pamatskola ir pabeigta, tad nav vajadzība visu to stiept līdzi vai vēlreiz sākt pamatskolas programmu tikai citā skolā…

To neizprotot, vēloties mainīt savu dzīvi, vīrs, piemēram, aiziet pie jaunas meitenes, kā rezultātā iegūst abas sievietes,- jaunā sāk savas bāzes programmas, bet vecajai pēc dziļās ”sasistās siles” krīzes sākas jauna dzīve jau sev, jaunas attiecības, pašrealizācija, kamēr vīrietis, kam tuvojas 50 atkal jau maina pamperus… Vīrieša dvēselei šis ir viens no skumjākajiem scenārijiem.

Otrs variants ir vēlais bērns, kur pāris nespēdams iziet uz jaunu attiecību līmeni, izlemj saglābt savas attiecības (savu status que) šādā veidā- vēlreiz izejot pamatskolas programmu un attālinot stāšanos augstskolā. Modifikāciju ir daudz, bet galvenā kopējā iezīme ir tajā, ka tā vietā, lai mainītu sevi, lai piedzīvotu jauna līmeņa attiecības, tiek mainīti apstākļi, kuros atkārtot bāzes programmas.

Protams, visur ir izņēmumi, tomēr daudzus gadus pētot cilvēku dzīves scenārijus, kas ir dvēseļu izvēlētas programmas, ir kādas 20 izplatītākās modifikācijas, pēc kurām iet teju visi cilvēki.

Kas tad notiek ar tiem, kas izvēlas vertikāli? Kam tas izdodas?

Tā ir pavisam cita realitāte, cits lidojums, cita brīvības sajūta, cits fokuss un citas vērtības. Tas ir absolūti cits iekšējais stāvoklis un pasaules redzējums. Tās ir arī citas vajadzības un prasības pret dzīvi un sevi pašu.

Tu saproti, ka tava dzīve notiek tieši šodien un, tā nav bezgalīga, un,  tu  vēlies katru dienu izbaudīt labāko, ko šī pasaule var sniegt.

Lai līdz šai realitātei nonāktu, ir jāatbrīvojas no ārkārtīgi daudz, pārsvarā iekšējiem uzstādījumiem un aizspriedumiem, būtiski izmainot sevi. Pat ne tik daudz izmainot, cik paplašinot sevi.

Tu saproti, ka ne tavs darbs, ne tava ģimene, ne bērni, ne statuss sabiedrībā, nav pats būtiskākais, bet būtskākais esi Tu pats un tas, ko Tu vari šai pasaulei dot.

Tu sāc nojaust, ka attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem var kļūt par skaistu pieredzi, tikai pašam tās ir jāsakārto un jāizveido. Tu sāc apjaust, ka partnerattiecības var būt brīnišķīgs dvēseļu duets un, ka tas, ko tu uzskatīji par labu seksu ir tikai 5% no tā, ko ir iespējams šajās jaunā līmeņa attiecībās piedzīvot un pieredzēt! 

Tu apjēdz, ka bāzes programmas ir izietas un tajās nav visu mūžu jamaļās vai pie tām jāturas. Ka attiecības, kuras sevi izsmēlušas ir jāpabeidz, partneri un bērni jāpalaiž un jāļauj tiem celties un iet uz priekšu. Tāpat tu apjēdz, ka darbs un sociālais statuss nav svarīgākais dzīvē, tāpat tava mašīnas marka un collu skaits tavam TV. 

Svarīgākais ir tas, kā tu jūties. Jo to, kā tu jūties, tu izstaro pasaulē. Uz šo starojumu pievelkas tie, kas ir uz viena viļņa ar tevi, ar kuriem kopā ir forši pastrādāt, forši aiziet kalnos un forši brokastot gultā.

Iekšējā jušanās, šis prieka stāvoklis, esības prieks, laime- nav svarīgi, kā mēs to nosaucam, ir tikai un vienīgi atkarīga no tā, vai tu ej savu ceļu saskaņā ar savu iekšējo sirds balsi, saskaņā ar savu Dvēseli. Nevis ar prātu. Iet kopā ar Dvēseli, nozīmē palielināt Dvēseles klātbūtni sevī arvien vairāk un vairāk, līdz līmenim, kad jau vari sākt radīt savu realitāti tādu, kādu vēlies. Tas ir stāsts par vertikāli. 

Tas ir stāsts par attīstību un evolūciju, tas ir stāsts par cita līmeņa dzīves piedzīvošanu, par kuru pašlaik tev var nebūt nekādas nojausmas, ka tāda ir iespējama. Tas nav stāsts par ezotēriskām zināšanām, par meditēšanu un filozofēšanu par augstām matērijām. Tā ir pavisam cita pasaule, kurā tu vari nonākt.

Lielās Krustceles ir par to, ko tu izvēlēsies: atmest veco un piedzīvot jaunu realitāti visās savas dzīves jomās, iepazīt arī sevi pašu pavisam citā līmenī, vai arī turpināsi mainīt darbus, partnerus bāzes programmu ietvaros vai lāpīt un uzturēt esošo situāciju?

Abas izvēles ir pieejamas dažādās modifikācijās un ir vērts atcerēties, ka tev tā ir. Izvēle.

Esam, Inta

Neliec savu unikalitāti rāmītī

Uz šo ierakstu pamudināja kāds komentārs Klubiņa ietvaros par ”tūkstošiem, kas jāatrod, lai varētu iziet neirografikas instruktoru kursus”un raksts TVnet, par tādu ”profesiju” (kursi?)- nutriciologs, ko var apgūt RSU, apmeklējot 10 lekcijas un samaksājot 25 eur. Uz šī sertifikāta pamata, kursus izgājušie konsultē citus veselības jautājumos.

Viena grāvja divas puses. Abos gadījumos vienā pusē ir cilvēki, kuri vēlas darboties piedāvājot sevi, savas zināšanas, savu vēlmi palīdzēt citiem un otrā pusē ir tie, kas šīs zināšanas pārdod. 

Kā jau tirgū ir pieņemts, katrs pats var izdomāt, cik vērts ir viņa produkts un, kurā segmentā to tirgot. Vai likt uzsvaru uz lēto cenu un apjomu vai piešķirt savam produktam ekskluzivitātes auru skaļa nosaukumu, ”patentētas autormetodes”, izstrādāt līmeņu gradāciju ar mērķi ilgāk noturēt un vairāk izspiest no metodes piekritējiem un praktizētājiem.

Nevērtējot metožu, zināšanu un sertifikātu patieso vērtību (kāds vispār var tās 10 lekciju stundas nosēdēt feisbukā un atnākt tikai uz sertifikāta izsniegšanu), padalīšos savās pārdomās, kas varbūt ļaus aizdomāties par šo tēmu un atvieglos lēmumu pieņemšanu.

  • Izglītības papīrs/sertifikāts/diploms  ir sistēmas instruments, un mēs to uzveram kā kaut kādu garantiju, kaut tam vispār var nebūt nekāda seguma.
  • Meistaru ar patiesu segumu, kas ietver sevī gan zināšanas, gan viedumu, gan pieredzi ir maz.
  • Meistara ceļš ir garš un tas jānoiet katram pašam. Tur ir daudz praksē pārbaudītu zināšanu, daudz kļūdu, daudz mēģinājumu un  kritienu, daudz pārdomu. Tie ir daudzi gadi. Nevis 10 lekcijas un papīrītis pie sienas.
  • Zināšanas ≠ izglītības papīrs. Kā rakstīja Robins Šarma, labu speciālistu ir daudz, bet patiesu Meistaru ir maz. Jebkurā jomā sasniedzot patiesu meistarību, ļaudis tieksies pēc tevis uzkrātā un vēlēsies dot kaut ko pretī, lai tavas zināšanas un pieredze varētu nodoties tālāk. Katrs, kas to paņems apaudzēs jau ar savu enerģiju, ar savu pienesumu, savu redzējumu, tādejādi bezgalīgi attīstot un paplašinot šo prasmi vai metodi. Tas ir attīstības ceļš.

Tie, kas izveido un patentē kaut kādas metodes, īpaši attīstības sfērā, patiesībā iet pret attīstību, kas man liek apšaubīt viņu pašu nolūkos, radot šīs medodes. Dažos gadījumos ļoti nolasās medodes patentēšana (kas īstenībā nemaz oficiāli nav notikusi, jo patentēt savus garīgos produktus ļoti daudzās valstīs, t.sk.EU nav iespējama), kā informācijas un instrumentārija apkopojums konkrētā iepakojumā, piekarot unikālu birku nosaukuma un piekabināta ®️ izskatā peļņas gūšanas nolūkos.

Reģistrēta preču zīme( ®️) nav patents un liecina, ka aizsargāts ir nosaukums, ko izmanto tirdzniecībā, nevis, ka tā ir unikāla vai  jaunatklāta metode.

Jebkurā šāda kāda cilvēka izdomāta un/vai kopā salikta sistēma, nevērtējot cik un ko tā dod tās lietotājam, tomēr ir un paliek rāmītis, jo paredz darbošanos šīs metodes ietvaros. Bet, kur ir rāmītis, tur katra konkrētā cilvēka indivualitāte tiek ierobežota ar pareizi/nepareizi. Pie tam, pareizi/nepareizi ir ļoti subjektīvs jēdziens. Kas ir bijis pareizi/nepareizi metodes autoram, tas var tā nebūt metodes lietotājam. Taču pats galvenais, manuprāt, ir tas, ka tur, kur ir ierobežojumi un rāmīši, tur beidzas radošums un attīstība. Radošuma var nebūt nemaz, bet attīstība beidzas sasniedzot rāmīša robežas. 

Ejot attīstības ceļu, mēs mēdzam meklēt dažādos virzienos, interesēties par citu cilvēku pieredzēto un apgūto, nokļūstam dažādos semināros, kur vecās sistēmas domāšana cilvēku pievilināšanai sola sertifikātu, kas patisībā ir vien tipogrāfijā nodrukāts papīrītis, lasam grāmatas, apgūstam prasmes un iemaņas, paralēli izsverot, kas vairāk ar mums rezonē, kas vairāk strādā, palīdz tieši mums. Tā mēs audzējam savu pieredzi un iegūstam pavisam individuālu, tikai mums ideāli piemērotu instrumentu. 

Bet, attīstības virzītājspēks un dvēseles aicinājums ir dalīties. Turklāt, kad esam gatavi dalīties, cilvēki sāk pievilkties paši un lūgt mūsu pieredzi. Tā strādā Visums. Kad esi gatavs, tevi pieved pie skolotāja. Kad esi gatavs skolot, tev pieved tos, kam tas ir nepieciešams. Tie pievelkas pēc rezonances principa. Pēc FB reklāmas pievelkas tie, kam vajadzīga izšķiršanas pieredze.

Tev var būt 10 gadi augstskolās, daudz informācijas, bet maz pieredzes un cilvēki nenāks, lai arī ar papīriem būs nokārta visa siena.

Tu vari būt vieda zāļu sieva laukos ar 4 klašu izglītību un pat bez feisbuka tevi atradīs un mēnešiem stāvēs rindā, lai tiktu pie tevis…

Jā, diemžēl arī šajā sfērā, tāpat kā citās, es redzu tos, kas meklē kursus, kur dabūt zināšanas un papīru, ar kuru varēs strādāt un pelnīt naudu. Ar reklāmu un uzstājību viņi dabū arī pirmos klientus, bet šī aktīvā rosīšanās sākumā atri vien noplok, jo cilvēki, kas uzķērušies agri vai vēlu saprot, vai ir vērtība tajā, ko viņi saņem. 

Saproti tak, ka tu esi vērtība kā individualitāte. Ka tevī unikālais jau ir ielikts piedzimstot. Īstenībā jau ātrāk- tas nāk kā inkarnāciju iestrādes tev līdzi un gaida, kad tās tiks izpaustas. Tev nevajaga svešu rāmišu rāmīšus pie sienas, lai tie barotu tavas bailes būt sev pašam. Ja būsi pats, tu būsi citiem daudz interesantāks, nekā viens no n-tajiem kaut kādas metodes praktizētājiem un instruktoriem. Pieslieties kādai sistēmai ir pagājušā laikmeta ceļš, būt sev pašam un bagātināt ar savu krāsu šīs pasaules varavīksni, izdziedāt savu noti šī visuma korī, lūk,- tas ir par šo un nākamo laiku!

Tev nav jāslēpj, ka esi apguvis vai interesējies Reiki, tetahīligu, cilvēkdizainu, halodinamiku vai vēl kādu metodi. Tu pieņem ar pateicību šo pieredzi un zināšanas, bet neierobežo sevi sevis paša krāsu izpaušanā! Man tu esi interesants- tu, tava pieredze, tavs redzējums, tava enerģija, nevis kāds, kurš izdomājis, salicis kopā kādu sistēmu ar jocīgu nosaukumu! 🙂

Ej dziļumā, pēti sevi, atver sevi, izzini sevi, izpaud savu unikālo enerģiju ar arvien lielāku jaudu, un arvien vairāk cilvēku vēlēsies to iepazīt, sajust, izbaudīt un priecāties par šo dažādo ziedu pļavu! Neliec savu unikalitāti rāmītī. Lūdzu…

Ilūzija par brīvību un kalpošanu

Šorīt ieraudzīju FB lentē vienu pētījuma rakstu par piramīdbiznesu un aizdomājos. Esmu par šo fenomenu rakstījusi arī agrāk un pēdējā laikā vēlme paust publiski savas sajūtas un domas iet mazumā, jo arvien vairāk pati nokļūstu tajā pusē, kur nevērtē un pieņem katras dvēseles izvēles gūt savas pieredzes. 

Tā es svārstos starp vēlmi rakstīt un iekšējo vajadzību izgaismot un parādīt cilvēkiem kādas lietas, parādības citus aspektus, un starp vēlmi ļaut visam notikt un cienīt katru pieredzi uz šīs zemes.

Manā joslā arvien vairāk parādās to, kas piedāvā, tirgo un reklamē gan dažādus uztura bagātinātājus, gan mazgājamos līdzekļus, gan citus unikālus līdzekļus, kas ļauj būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un ietaupīt…

Es neko neteikšu par šiem produktiem, jo neesmu ķīmiķis, lai izpētītu to patieso saturu un zinātnieks, lai kompetenti un objektīvi spriestu par šī līdzekļa patieso ietekmi. Lielākā daļa izvēlas produktus plauktos, internetā, pie izplatītājiem savu ļoti subjektīvu motīvu vadīti.

Arī par piramīdveida mārketingu esmu izteikusies gan rakstos, gan video, gan grāmatā Ardievu, Karma! nodaļā par biznesu jaunajās enerģijās…

Šeit padalīšos tīri ar sajūtām par enerģijām, kuras nolasās, redzot, sajūtot šīs aktivitātes informatīvajā telpā un pārdomām šo sajūtu rezultātā. Kā parasti nepretendēju būt par universālās patiesības nesēju :), vien dalos savās pārdomās.

  • Izmisums. Pieļauju, ka liksies dīvaini, bet zem šīm aktīvitātēm ir sajūtama izmisuma enerģija. 
  • Cerību un skumju sajaukums, kad dvēseli mēģina no dabiskās vēlmes radīt, nolikt uz kādas sistēmas ideoloģiskām sliedēm.
  • Hiperaktivitāte, kā pēc kāda stimulējoša preparāta lietošanas. Pavērojiet kādu video, kurā prezentē produktus ar izslēgtu skaņu… Šādi skatieni, ķermeņa haotiskas kustības, nervozitāte nav tikai no dabiska stresa kameras/auditorijas priekšā. Tā ir samērā izteikta pazīme, kad cilvēks rīkojas pēc ieliktas manipulējošas programmas.

Tas, ka izplatītāju paliek arvien vairāk manā joslā, kur tomēr ir pievilkušies pārsvarā cilvēki, kam interesē pašattīstības sfēra, arī daudz ko izskaidro- cilvēki, kas sāk sajust sevi, tiecas pēc brīvības un kalpošanas. Un, lūk, pretī ir bizness, kas ņem kādu produktu un iesaiņo to skaistā papīrītī, piesolot cilvēkam to, ko iekšēji vēlas katra dvēsele: darīt kaut ko vērtīgu, palīdzēt cilvēkiem, darīt labu. Un vēl – brīvība! Neatkarība no sistēmas darba, finansiāla brīvība! Kas liek noticēt un iesaistīties?

  • Tīkla mārketinga sistēma nodrošinot mazāku produkta gala cenu, jo apiet starpniektirgotājus. Internetā ir pieejama informācija par tīkla mārketinga produktu reālo pašizmaksu un gala cenu. Tā daudz neatškiras no vidējiem uzcenojumiem kādā lielveikalu tīklā pirktajiem produktiem.
  • Kompānijas apmāca speciālus cilvēkus, kas skalo smadzenes, rādot dažādus pētījumus, diagrammas par produktu efektivitāti, pārliecinot iesaistītos un liekot viņiem patiesi un no sirds ticēt produktam, un tam, ka viņiem ir misija ar šo produktu palīdzību darīt pasauli labāku, cilvēkus veselākus un laimīgākus.
  • Cerība un vēlme būt finansiāli brīvam un neatkarīgam, sasniedzot kaut kādus kompānijas izstrādātus apjomus, liek koncentrēt visus spēkus un enerģiju šo mērķu sasniegšanai. 

Pēc saviem rakstiem gan pēc šīs tēmas, gan pēc raksta par sektām, esmu saņēmusi daudz vēstules un pieredzes stāstus, kas apvienojumā ar manu pašas redzējumu, ļauj novērot, ka tīkla mārketinga sistēmās lielākoties iesaistās:

  • Cilvēki, kuri nav atraduši savu ceļu, savu sirds lietu, savu aicinājumu un nav attīstījuši savas spējas un talantus līdz laba meistara vai vismaz speciālista līmenim;
  • Cilvēki, kuriem ir mazs enerģijas līmenis (t.sk. arī finansu enerģijas), kuriem grūti ir izpaust savu personīgo radošumu, trūkst savu ideju un enerģijas to realizēšanai;
  • Viegli iespaidojami un manipulējami cilvēki, kuriem nav  attīstīts gribas un pašapziņas centrs. Esmu novērojusi, ka ir cilvēki, kuri nekad nepērk no izplatītājiem un paši neizplata, un ir tādi, kas izplata vienlaicīgi vairākus produktus, vai arī to dara gadiem, mainot vien produktus un kompānijas.
  • cilvēki, kuriem ir hronisks naudas trūkums un neizstrādās karmiskās mācībstundas ar naudas enerģiju;
  • cilvēki, kuri labi jūtās tikai līdzīgi domājošu cilvēku kompānijā, kuriem ir vajadzīga šī piederības sajūta un atbalsts, lai nejustos viens, u.c.

Tāpat esmu novērojusi, ka lielākā daļa iesaistīto kļūst par produkta patērētājiem, iegādājoties pat vairāk nekā būtu normāli nepieciešams, kas man salīdzinājumā ir, kā pērkot Rimi kaut ko, pie reizes tur vēl piestrādāt: sakārtot plauktu, pierunāt citus pirkt preces un dabūt papildus atlaides, utml. 🙂 Finanšu resursi un sajūtas, ka dzīves līmenis ir būtiski palielinājies viņu dzīvē reāli nepalielinās, taču nevajadzīgu zobupastu un mazgājamo līdzkļu klāsts gan. Enerģijas līmenis un kvalitāte krītas visiem, ko pazīstu. 

Tikai, Rimi darbinieki saņem vismaz kaut kādu algu un par viņiem samaksā nodokļus. Cik es zinu, arī viņi pērk produktus ar darbinieku atlaidi. Vai šī tīkla mārketinga sistēmu varētu saukt par moderno verdzību? Savulaik vergiem, bez darba vēl nodrošināja arī pajumti un ēdienu, šeit baro, galvenokārt, ar idejām un solījumiem par nākotnes bagātību un brīvību.

Vai ir sasniedzama finansiālā neatkarība un viss solītais šādos uzņēmumos? Teorētiski – jā, bet tam ir vajadzīga milzīgs enerģijas patēriņš un investīcija, kas šiem, zemākajā piramīdas līmenī esošajiem lielākoties nav pēc definīcijas. Ja būtu šāda enerģija, tad būtu pašam savas idejas, sava sirdslieta, savs bizness…

Interesanti, cik pirmajā iesaistīšanas gadā vidēji mēnesī nopelna viens cilvēks, atskaitot paša lietošanai iegādātos produktus? Cik pazaudē draugus un attiecības?

Šādās organizācijās ar manipulatīvu idejisko bāzi vēl ir neredzamais aspekts, par kuru šeit nerunāšu plaši, bet esmu jau stāstījusi. Pie konkrēta zombēšanas/mentālo manipulāciju/pārņemtības līmeņa, paša dvēseles enerģija tā kā atkāpjas, paiet malā, atbrīvojot vietu astrālā plāna apakšīrniekiem.

Protams, ka ir mazākums, kas kaut ko arī nopelna šajā biznesā un ir lielie idejas autori, kuri skaita miljonus.

Piebildīšu, ka patiešām, tīkla mārketinga sistēma, tāpat kā bitkoini, ir nākotnes biznesa modeļi, kas 99% ir nokļuvuši Ego un patēriņa kulta pārņemtā pasaulē, kura vēl nav attīstījusies līdz sirds/patiesas kalpošanas līmenim, lai šī sistēmas nestu patiesu labumu abu pušu visiem iesaistītajiem.

Pirmie pārmaiņu vēstneši bieži ierodas šķietami par agru, sabiedrībā, kurā nav gatava jaunajam. Taču viņi iesēj sēklas, kas uzdīgs pēc kāda laika. Pat Jēzum vajadzēja 2000 gadus, lai viņa sētās sēklas, nestās idejas sāktu uzdīgt ļaužu apziņā tādas, kādas tās tikai atnestas un sētas: sava tuvākā mīlestība, sava spēka resursu meklēšana pašā, sevis kā Dieva daļas apzināšanās, utt. Reliģijas šīs idejas izkropļoja līdz nepazīšanai, radot tikai kārtējo ļaužu prātu kontrolētājsistēmu.

Tas pats attiecas uz tīkla mārketinga sistēmu, kuras pamatā ir vērtīga ideja apiet starpniekus veikalu izskatā. Tomēr starpniecības tur ir līmeņu, līmeņiem un preces pašizmaksa pret tirdzniecības cenu neatšķiras no vidējā citur.

Mums nevajag vairāk preces, kā mums ir, tieši otrādi. Patēriņš iznīcina planētu un apslāpē cilvēka garu. Audzē/iegādājies un ēd eko produktus, dzer tīru ūdeni, elpo svaigu gaisu, rūpējies par sevi un tev nevajadzēs neko daudz mākslīgi radītu.

Brīnišķīgu kalpošanu, radošumu un pievienoto vērtību es redzu, piemēram, tajos, kas audzē diedzētas sēklas, ekoloģiskus produktus, kuros papilnam ir dabīgo mikroelementu un vitamīnu, kuru apšaubāmus sintezētus analogus presē kapsulās un iesaiņo spožā ilūziju papīrītī par veselību, skaistumu un laimi, ko var nopirkt par naudu…

Jā, ir pasaule, kurā vecās sistēmas vēl darbosies, kur būs aitas un būs cirpēji. Kur pārdevēju acīs drudžaini mirdzēs alkatība, vēlme pārdot, vēlme tapt brīvam un… ik pa laikam uzmirdzēs skumja dvēseles dzirkstelīte, mēģinot atgādināt, ka īstā brīvība ir spējā būt sev pašam, sekot saviem sapņiem, realizēt savas idejas, iet savu ceļu un dzīvot savu, unikālo un neatkārtojamo dzīvi! 

Šīs ir pārdomas, ko ilgi nesaņēmos publicēt, jo tās var aizskart daudzus, kas meklē savu ceļu tapt brīvam. Ir dvēseles, kam šī ir standarta dzīves pieredze un ir dvēseles (kādu daudz ir manā lokā), kam tas ir strupceļš. Tas ir jums. Tiem, kas dziļi sevī to jūt…

Ja Tu, savukārt, jūti protestu un nepiekrīti tam, ko rakstu, – arī Tev ir taisnība un arī Tavs ceļš ir bezgala vērtīgs!

Esam!

Inta

19.01.2020